Jaunajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā teikts, ka Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, ar kuru atbalsta bēgļus un to uzņēmējkopienas Turcijā, ir sniedzis ātru atbildes reakciju uz krīzi sarežģītos apstākļos. Humānās palīdzības projekti ir palīdzējuši bēgļiem apmierināt viņu pamatvajadzības, bet ne vienmēr ir nodrošinājuši ieguldīto līdzekļu atdevi, kā bija cerēts, saka revidenti.
Tā kā ir palielinājušās migrācijas plūsmas, ko galvenokārt izraisījis Sīrijas konflikts, Turcija ir uzņēmusi lielāko bēgļu skaitu pasaulē, proti, gandrīz četrus miljonus cilvēku. Tas ietver aptuveni trīsarpus miljonus sīriešu, no kuriem aptuveni 94% dzīvo ārpus bēgļu nometnēm. Mehānisms atbalsta humāno un cita veida palīdzību, un tā kopējais finansējums ir 6 miljardi eiro no ES un dalībvalstīm.
Revidenti koncentrēja uzmanību uz mehānisma pirmās finansējuma daļas (3 miljardi eiro) pārvaldību un līdzšinējiem rezultātiem mehānisma humānās palīdzības daļā. Viņi noskaidroja, ka, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, mehānismam bija izdevies ātri mobilizēt līdzekļus, lai reaģētu bez kavēšanās. Tomēr tam nav izdevies pilnībā sasniegt savu mērķi – efektīvi koordinēt šo reakciju.
Visi revidētie humānās palīdzības projekti sniedza noderīgu atbalstu bēgļiem, galvenokārt ar palīdzību naudā, un lielākā daļa no tiem sasniedza plānotos tiešos rezultātus. Tomēr puse šo projektu joprojām nav sasniegusi cerētos rezultātus, un deviņi no desmit projektiem bija jāpagarina. Sarežģītā darbības vide traucēja nevalstiskajām organizācijām savlaicīgi īstenot projektus.
"Mehānisms sasniedza mērķi divos gados mobilizēt 3 miljardus eiro," sacīja par šo ziņojumu atbildīgā Eiropas Revīzijas palātas locekle Betina Jakobsena (Bettina Jakobsen). "Tomēr joprojām ir iespējams uzlabot humānās palīdzības projektu, īpaši naudas palīdzības projektu, efektivitāti. Mehānisms joprojām var palielināt ieguldīto līdzekļu atdevi."
Eiropas Komisija izmantoja visaptverošu novērtējumu, lai identificētu bēgļu prioritārās vajadzības, uzskata revidenti. Tomēr bija nesaprašanās ar Turciju par to, kā apmierināt vajadzības pašvaldību infrastruktūras un sociālekonomiskā atbalsta jomā, un šīs vajadzības netika pietiekami aptvertas.
Ar mehānismu tika atbalstītas līdzīgas darbības veselības aprūpes un izglītības jomās, izmantojot dažādus instrumentus. Tas sarežģīja koordināciju un veicināja to, ka līdzīgu projektu finansēšanai paralēli tika izmantotas dažādas pārvaldības struktūras. Veselības aprūpes jomā bija labi piemēri, kad Komisija atbalstīja pāreju no humānās palīdzības uz ilgtspējīgāku attīstības palīdzību, taču tas nenotika sistemātiski.
Revidenti arī konstatēja, ka iespējams uzlabot humānās palīdzības projektu efektivitāti: Komisija nebija konsekventi un visaptveroši izvērtējusi budžeta izmaksu pamatotību; partneriem, kuri īstenoja apjomīgus naudas palīdzības projektus, tika segtas lielas netiešās izmaksas, un avansa maksājumi nebija saskaņoti ar faktiskajām izejošās naudas plūsmām.
Komisija ieviesa piemērotus pasākumus humānās palīdzības projektu uzraudzīšanai. Galvenos šķēršļus radīja Turcijas iestāžu atteikšanās sniegt piekļuvi saņēmēju datiem, kā tas bija divu naudas palīdzības projektu gadījumā. Ne Komisija, ne ERP nespēja izsekot informācijai par projektu saņēmējiem, sākot no reģistrācijas līdz maksājumam.
Revidenti iesaka Eiropas Komisijai turpmāk:
- labāk apmierināt bēgļu vajadzības pašvaldību infrastruktūras un sociālekonomiskā atbalsta jomā;
- uzlabot palīdzības racionalizēšanu un papildināmību;
- īstenot stratēģiju pārejai no humānās uz attīstības palīdzību;
- uzlabot naudas palīdzības projektu lietderību;
- kopā ar Turcijas iestādēm risināt vajadzību uzlabot nevalstisko organizāciju darbības vidi un
- paplašināt uzraudzību un ziņošanu saistībā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.
Savas atrašanās vietas dēļ Turcija ir gan uzņēmējvalsts, gan tranzītvalsts lielam skaitam bēgļu. Kopš Sīrijas konflikta sākuma Turcija ir nepārtraukti sniegusi bēgļiem ievērojamu atbalstu.
Kopš 1963. gada Turciju un ES saista asociācijas nolīgums. Eiropadome 1999. gada decembrī piešķīra Turcijai kandidātvalsts statusu, un 2005. gadā tika uzsāktas pievienošanās sarunas. Turcija noteikti saņem vislielāko palīdzības apjomu no ES Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, ko ES izmanto, lai kandidātvalstis sagatavotu dalībai Eiropas Savienībā; 2007.–2020. gadā tai ir atvēlēti vairāk nekā 9 miljardi eiro.
