Foto: AP/Scanpix

Lai gan ASV un Turcija publiski ir militāras sabiedrotās, turklāt vairums ASV vadītās starptautiskās koalīcijas dalībnieku lidmašīnu uzlidojumus teroristu organizācijas "Daesh" pozīcijām īsteno tieši no Turcijas dienvidos esošās Indžirlikas gaisa spēku bāzes, abu valstu attiecībās plaisa kļūst aizvien lielāka, ziņo "Washington Examiner".

Lielākais konflikts abu militāro lielvaru vidū izvērtās pēc tam, kad ASV atteicās no Turcijas palīdzības džihādistu pašpasludinātā kalifāta "Islāma valsts" galvaspilsētas Rakas atkarošanā. Tā vietā amerikāņi par galvenajiem sabiedrotajiem izvēlējās kurdu vadīto kurdu un arābu aliansi "Sīrijas Demokrātiskie spēki", kurā vismaz 40 % ir turku par teroristiem uzskatītās kurdu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).

Turcija YPG dēvē par Turcijā aizliegtās un aktīvi apkarotās "Kurdistānas strādnieku partijas" (PKK) Sīrijas atzaru. Lai gan arī ASV PKK pasludinājusi par teroristu organizāciju, ar YPG Sīrijā tā sadarbojas, turklāt Pentagons norādījis, ka šie karotāji ir kauju norūdītākie un efektīvākie sauszemes sabiedrotie pret islāmistiem.

Baidoties no kurdu valstiskā veidojuma izveidošanās savā pierobežā, Turcija pērn augustā paziņoja, ka pievienojas cīņai pret "Daesh" un uzsāka operāciju "Eifratas vairogs", tādējādi ne tikai sakaujot džihādistus savā pierobežā, bet faktiski bloķējot kurdiem iespēju apvienot abas to kontrolētās teritorijas.

Tikai pēc tam, kad Sīrijas spēki ar Krievijas palīdzību nogrieza Turkiem ceļu uz Raku, bet ASV izvietoja savus spēkus kurdu un turku sadursmju zonā, Turcija paziņoja, ka noslēgusi "veiksmīgo" operāciju. Faktiski gan to izbeigt lika Sīrijas, ASV un Krievijas spiediens. Turklāt, lai kurdu teritorijas netiktu apvienotas, Turcija paziņojusi, ka tās armija paliks Sīrijā sargāt mieru.

Situācija patlaban:

Lai gan ASV līdzās kurdu spēkiem ar bruņojumu un informāciju palīdzēja arī turkiem un to atbalstītajiem Sīrijas opozīcijas grupējumiem, anonīmas militārpersonas "Washington Examiner" atzinušas, ka Turcijas Bruņotajiem spēkiem trūkst treniņa, loģistikas un ieroču lai varētu ieņemt labi aizsargāto un nocietināto Raku.

Tiesa, Turcijai operācijas "Eifratas vairogs" laikā izdevās ieņemt gandrīz neaizsargāto Džerābulusas pilsētu, ideoloģiski, bet ne stratēģiski svarīgo Dabiku, kā arī Bābu, tomēr operācija Turcijai izmaksāja dārgi. It īpaši Bābā tā un tās sabiedrotie cieta smagas sakāves un pilsētas ieņemšana prasīja vairākus mēnešus.

Ņemot vērā, ka ASV jau atbalsta un palīdz apbruņot aptuveni 100 000 Irākas karavīru, kuriem ievērojamu piepūli sagādā ieņemt vairs aptuveni 1000 džihādistu noturētos Mosulas austrumus, ASV izvēlējusies atbalstīt kaujām labāk sagatavotus sabiedrotos – kurdus. Turklāt, ja Turcijai tiktu ļauts iekarot Raku, sagatavošanas darbi prasītu vēl mēnešus.

Turcija vairākkārt brīdinājusi, ka tās nīsto kurdu spēku atbalstīšana varētu novest pie tā, ka Rietumu gaisa spēkiem tiktu liegts izmantot Indžirlikas bāzi.

Rietumi šos draudus uztver nopietni, un "Die Welt" raksta, ka Vācija jau izvērtējot astoņas alternatīvas vietas kara lidmašīnu izvietošanai reģionā. Pa trim Jordānā un Kuveitā, kā arī divas Kiprā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!