Foto: AFP/Scanpix

Turcijas armija valsts dienvidaustrumos raidīja gaisā šāvienus, lai izklīdinātu demonstrantus, kas protestēja pret militāro atbalsta punktu paplašināšanu kurdu apdzīvotajā reģionā.

Demonstrācijas izklīdināšanas laikā viens cilvēks ir nogalināts, bet vismaz astoņi guvuši ievainojumus, aģentūrai AFP pavēstīja avots drošības spēkos, kas vēlējās palikt anonīms.

Lai nepieļautu kāda armijas objekta būvniecību, Lidžē bija pulcējušies aptuveni 300 cilvēki. Kad demonstranti pielaida uguni vairākām celtnieku teltīm, armija atklāja uguni, vēsta ziņu aģentūra "Firat". Savukārt protestētāji drošības spēkus apmētāja ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem.

Kā ziņots, Turcijas kurdu ietekmīgākā partija piektdien nākusi klajā ar aicinājumu uz demonstrācijām trīs valsts pilsētās, kas tiek rīkotas nedēļas nogalē, ievadot protestu vasaru nolūkā izdarīt spiedienu uz valdību un panākt miera procesa ietvaros solīto reformu īstenošanu.

Ieslodzījumā esošais kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) līderis Abdulla Edžalans, pamatojoties uz vienošanos ar Turcijas valdību, martā izsludināja pamieru, un maijā PKK sāka atvilkt savus kaujiniekus uz bāzēm Irākas ziemeļos.

Taču pēdējā mēneša laikā sabiedrības galvenā uzmanība tika pievērsta plašajiem protestiem, kas pārņēmuši visu Turciju un kuru dalībnieki vēršas pret premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana arvien autoritārāko valdību.

Tomēr Miera un demokrātijas partija (BDP) apgalvo, ka PKK kaujinieku atvilkšana sekmīgi turpinās un ka pienācis laiks miera procesa nākamajai fāzei - Ankaras solījumu izpildei paplašināt kurdu minoritātes tiesības.

"Valdībai steidzami jāsper nepieciešamie demokrātiskie soļi, jāuzklausa tautas vēlmes un jāizpilda otrās fāzes prasības," teikts BDP izplatītajā paziņojumā.

Protestu vasaru ievadīs svētdien paredzētās demonstrācijas Dijarbakirā, Mersinā un Adanā, kurās, domājams, piedalīsies tūkstošiem cilvēku.

BDP savā kampaņā cita starpā prasīs pārtraukt militāro atbalsta punktu būvniecību pamatā kurdu apdzīvotajā reģionā Turcijas dienvidaustrumos, atbrīvot politieslodzītos, pazemināt desmit procentu barjeru, kas noteikta partiju iekļūšanai parlamentā, un Edžalana atbrīvošanu.

Kopumā valdībai iesniegtajā steidzami izpildāmo prasību sarakstā ir 25 punkti, vēsta BDP.

Tikmēr turku mediji ziņo, ka Erdogans sarunās ar miera procesa uzraudzībai izveidoto "viedo vīru" komisiju šonedēļ esot norādījis, ka otrā fāze vēl neesot pienākusi, jo Turcijas teritoriju atstājuši tikai 15% PKK kaujinieku.

Savukārt BDP līderis Selahatins Dimitrašs apgalvo, ka 80% PKK kaujinieku vai nu Turciju atstājuši, vai arī atrodas ceļā uz savām bāzēm Irākas ziemeļos.

BDP uztraucas, ka reformu īstenošana ievilksies, jo parlaments jūlija sākumā dodas trīs mēnešu ilgā vasaras atvaļinājumā.

PKK 1984.gadā sāka cīņu par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvību.

Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.

Tomēr kaujas darbība starp PKK un Turcijas bruņotajiem spēkiem faktiski ir aprimusi, kopš Edžalans izsludinājis pamieru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!