Prezidentu Bašaru al Asadu joprojām atbalsta Sīrijas vidusšķira, un opozīcija ir sašķelta, radot riskus, ka valsti var pārņemt pilsoņu karš, ietekmējot visu reģionu, brīdinājis Turcijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Selims Jenels, norādot, ka sankcijas, ko ES un ASV noteikušas pret Damasku, nepiespiedīs Asadu atkāpties no varas, kamēr vien Irāna un Krievija atbalsta Asada režīmu.
"Notiekošais ir šausminošs. Rezultāts, visticamāk, būs asiņains, un diemžēl Krievija viņu [Asadu] atbalsta," intervijā aģentūrai "Reuters" atzina Selims Jenels un uzsvēra, ka Turcija dara visu iespējamo, lai atbalstītu Sīrijas opozīcijas grupas, tomēr neapgādā tās ar bruņojumu un nesniedz citu militāro palīdzību.
"Asadam joprojām ir atbalsts. Vidusšķira joprojām atbalsta Asadu. Viņiem bail par to, kas nāks pēc viņa," paskaidroja Turcijas vēstnieks ES.
Sīrijas valdošā režīma spēki ceturtdien apšaudīja opozīcijas spēku kontrolētās teritorijas visā valstī, tomēr vislielākie uzbrukumi notika Homsas pilsētā, kur pretestība Asadam ir visspēcīgākā.
"Režīms nav tikai viena persona vai viena ģimene. Tā ir liela cilvēku grupa," sacīja Jenels un atzina, ka Sīrijas valdošais režīms vēlas palikt pie varas.
Viņš arī norādīja, ka situācija Sīrijā ir ļoti atšķirīga no situācijas Lībijā, kad ar starptautisko spēku gaisa triecieniem izdevās gāzt valsts līderi Muammaru Kadafi.
"Tādēļ mums ir bail par pilsoņu kara izcelšanos, un šāds pilsoņu karš var pārvērsties par reģionālu konfliktu," paziņoja Turcijas vēstnieks.
ES šonedēļ sākusi kampaņu par stingrākām sankcijām pret Damaskas režīmu, plānojot iesaldēt centrālās bankas īpašumus un aizliedzot zelta, dimantu un citu dārgakmeņu tirdzniecību. Par sankcijām 27 valstu bloks varētu vienoties ārlietu ministru sanāksmē 27.februārī.
Pieaug arī centieni pieņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūciju ar aicinājumu Asadam atkāpties pēc tam, kad Ķīna un Krievija sestdien uzlika veto iepriekšējai rezolūcijai.
Jenels minēja – lai gan sankcijām ir īstermiņa ietekme, ar tām ir maza iespēja gāzt Asada valdību, un, visticamāk, tās tikai stiprinās atbalstu viņam iedzīvotāju vidū.
"Mēs neticam sankcijām. Tās nekad nenostrādā. Tādēļ arī iebilstam pret sankcijām pret Irānu," viņš teica un piebilda, ka "Sīrijā cieš cilvēki. Es nezinu, vai ilgtermiņā viņi pāries daudz skaļākā opozīcijā. Nekad agrāk to neesam piedzīvojuši".
Arī runājot par Irānu, Jenels norādīja, ka starptautiskās sankcijas tikai stiprina atbalstu valsts valdībai, nevis pārliecina Irānas vadību iesaistīties sarunās par tās kodolprogrammu, kāds ir Rietumu sankciju mērķis.
"Ikviens Irānā atbalsta kodolprogrammu. Tādēļ sankcijas nav atbilde," atzina Turcijas vēstnieks ES. "Mums jāpārliecina irāņi, ka viņi nav izolēti. Viņiem ir bail no ikviena, kas ir pret viņiem, jo īpaši tiem, kas vēršas ar sankcijām," viņš pastāstīja un vēlreiz atkārtoja, ka "sankcijas nav atbilde".
Viņš ieteica sarunas risināt ar vidutāja palīdzību, kura lomu uzņemtos Ankara. Turcijas vēstnieks atklāja, ka sarunas līdz šim nav atsākušās, jo ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone, kas pārstāv Rietumvalstis sarunās, ir pārāk uzstājīga, gaidot, ka Irānas puse tieši kontaktēsies ar viņu bez vidutāju starpniecības.
Irāna apgalvo, ka kodolprogrammas mērķi ir tikai un vienīgi civili, bet Rietumvalstis bažījas, ka tās mērķis ir kodolieroču izgatavošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
