"Turcija ir ieinteresēta kļūt par ES locekli – mēs joprojām klauvējam pie ES durvīm Briselē, bet ES attieksmē pret mums nav pārmaiņu. Kad cilvēki Turcijā izgāja ielās, lai cīnītos pret valsts apvērsumu, mēs gaidījām, ka ES izrādīs solidaritāti Turcijas tautai, taču tas nenotika," atzīst vēstnieks, piebilstot, ka, "ja kaut kas līdzīgs notiktu Spānijā vai Itālijā, reakcija būtu acumirklīga".

Jalavs skaidro: "Kopš 1963. gada mēģinām iestāties ES, esam NATO un Eiropas Padomes dalībvalsts, Turcijai ir daudz kopīgu vērtību ar Eiropu. No ES nenāca paziņojumi, ka tā neatbalsta puču, kurā cilvēki ar lietussargiem stājās pretim tankiem. Mēs esam pret dubultstandartiem. Ja ES mums saka, ka militāristiem nav jākontrolē lietas, jābūt demokrātiskai sabiedrībai un atklātām, caurspīdīgām vēlēšanām, mēs to ievērojam. Bet, kad militāristi mēģina veikt valsts apvērsumu, mēs paliekam vieni."

Intervijā vēstnieks apgalvo, ka apvērsumu organizējusi "Fethullaha Gulēna teroristu organizācija", un visi aizturētie piederējuši šai organizācijai.

Savukārt to, ka apvērsums nav izdevies, Jalavs skaidro ar to, ka tā rīkotājiem nebija sabiedrības atbalsta.