Faktiski kaujas darbību nodrošina iebraukušie algotņi, bet vietējie teroristi aktīvajās darbības ieņem arvien mazāku lomu, skaidro Sņegirjovs. 29. maijā fiksēta aptuveni 50 čečenu algotņu mirstīgo atlieku izvešana no Doņeckas apgabala.
Lielā no Krievijas iebraukušo algotņu klātbūtne liecina par Krievijas vēlmi tālāk destabilizēt situāciju Ukrainā un Maskavas neuzticēšanos vietējiem separātistiem, uzskata aktīvists.
Jau vēstīts, ka 26. maijā Ukrainas spēki sakāva bruņotos kaujiniekus, kas bija ieņēmuši Doņeckas lidostu. Nemiernieki zaudēja desmitiem kaujinieku un izskanēja versijas, ka liela daļa no tiem ir Krievijas pilsoņi. Lielus zaudējumus kaujās Doņeckas apgabalā cietis čečenu algotņu bataljons "Vostok".
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
