Foto: Stefah Huijboom, Twitter

Prokrievisko kaujinieku kontrolētajās Ukrainas austrumu teritorijās, kur kopš novembra sākuma vērojams straujš tehnikas un bruņojuma pieplūdums no Krievijas, pamanītas bruņotās kaujas radaru sistēmas - 1RL232 "Leopard" un 1RL239 "Lynx", vēsta žurnāls "Foreign Policy".

Foto: AFP/Scanpix

Sarežģītās radaru sistēmas Ukrainas austrumos pagājušajā nedēļā fiksējuši vismaz divi savstarpēji nesaistīti žurnālisti. Menahems Kahara Torezā nofotografējis kaujas lauka novērošanas radaru sistēmu 1RL232 "Leopard", bet Nīderlandes žurnālists Stefans Hudžbūms uz ceļa nofotografēja "Leopard" ("Leopards") kopā ar artilērijas radara kompleksu 1RL239 "Lynx" ("Lūsis"), mobilo komandpunktu un pavadošo eskortu.

Foto: AFP/Scanpix

Šie ieroči ir spēcīgs papildinājums Krievijas atbalstīto separātistu bruņojumā, norāda "Foreig Policy". Bruņotās radaru sistēmas ir paredzētas darbībai tieši pie frontes līnijas, lai fiksētu pretinieka konvoju un karavīru pārvietošanos, kā arī tuvojošos artilērijas šāviņus un zemu lidojošus helikopterus un bezpilota lidaparātus.

Bruņotos radarus var izmantot kā augsti precīzu mērķēšanas sistēmu, kas prokrievisko kaujinieku artilēriju un "Grad" raķetes var pārvērst daudz iznīcinošākā ierocī, reizē sniedzot taktisku priekšrocību, novērtējot kaujas lauku ārpus tiešās redzamības zonas. 1LR232 sistēma var noteikt līdz 40 kilometriem tālus mērķus uz zemes, gaisā un ūdenī.

Šī sauszemes radaru sistēma kļūst vēl efektīvāka, ja to izmanto kopā ar sarežģītiem pretgaisa aizsardzības ieročiem, piemēram, tālas darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām "Buk" vai tuva darbības rādiusa pretgaisa raķetēm "Strela 10", kas prokrievisko separātistu rīcībā ir kopš jūnija beigām vai jūlija sākuma, norāda žurnāls.

Caught in Donetsk: ARC-1 "Lynx" RU artillery radar system. This is only available in Russia. https://t.co/sEnT5cqPNK pic.twitter.com/wzVGDNkr1d— Onlinemagazin (@OnlineMagazin) November 12, 2014

Lai gan Ukrainas rīcībā varētu būt neliels skaits 1RL232 sistēmu, nekad nav dzirdēts, ka tās armijai būtu 1RL239. Vietnes "LostArmour", kas uzskaita iznīcināto un sagrābto Ukrainas armijas tehniku, veidotāji uzskata, ka žurnālistu pamanītās iekārtas nevarētu būt sagrābtas no Ukrainas armijas.

Nav arī ziņu, ka šādas sistēmas Ukrainas konfliktā būtu redzētas pirms pagājušās nedēļas, tāpat vairākus mēnešus nav notikušas tādas kaujas vai Ukrainas bāzu sagrābšanas, kuru laikā kaujinieki varētu šādu tehniku iegūt, skaidro "Foreign Policy".

Žurnāls atgādina, ka dažādi avoti ziņo par pēdējās nedēļās vērojamu tehnikas un karavīru pieplūdums Ukrainā. Donbasā varētu būt aptuveni 7000 Krievijas karavīru, 100 tanku, vairāk nekā 400 bruņumašīnu, 150 pašgājēja artilērijas vienību, atsaucoties uz bijušo Pentagona padomnieku, pagājušajā nedēļa ziņoja interneta vietne "The Daily Beast". Vēl aptuveni 40 000 līdz 50 000 Krievijas karavīru ar vēl vairāk tankiem atrodoties pie Ukrainas robežas.

Vēstīts, ka kopš novembra sākuma novērots pastiprināts Krievijas kara tehnikas un dzīvā spēka pieplūdums Austrumukrainas reģionos, kurus kontrolē Maskavas atbalstīties kaujinieki. Par to ir paziņojuši ne tikai aktīvisti un Kijeva, bet arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un NATO.

Maskavas agresijas dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar kritiku uzņemts G20 samitā Austrālijā, kas notika sestdien un svētdien. Kremļa saimnieks, kurš turpina noliegt Krievijas spēku atrašanos Ukrainā, samitu pameta nesagaidījis tā beigas.

Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Kijeva ir gatava ļaunākajam scenārijam - atklātam karam ar Krieviju.

Konflikts Ukrainā aizsākās februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!