Ukraina izvērtē iespējas, kā aizsargāties pret Krievijas kodolieročiem, ko tā izvieto okupētajā Krimas pussalā, un varētu lūgt starptautiskajiem partneriem pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Ukrainas teritorijā, pavēstījis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs.
Lai aizsargātos pret Krieviju, Ukraina atjauno savus Bruņotos spēkus un militāri rūpniecisko kompleksu, atzina amatpersona.
"Mēs pastiprinām robežas aizsardzību pret agresoru. Turklāt, nepārkāpjot starptautiskos līgumus, mēs atjaunojam mūsu raķešu vairogu, kura galvenais uzdevums - aizsardzība pret Krieviju," sacīja Turčinovs.
Tomēr Ukraina viena netiks galā ar "ārprātīgo, kas draud pasaulei ar spēcīgu kodolpotenciālu", viņš atzina, uzsverot, ka ir nepieciešama "visu pasaules vadošo valstu mijiedarbība un sistēmiska pūliņu koordinācija".
"Tam ir jābūt ekonomisko, politisko un militāro pasākumu kompleksam. Cita starpā ir būtiski jāpastiprina kopējā aizsardzības sistēma aizsardzībai pret kodoldraudiem un jāizvērš pretraķešu aizsardzības sistēmas papildu pozīcijas. Es neizslēdzu -, lai aizsargātos pret kodoldraudiem, mēs būsim spiesti konsultēties par pretraķešu aizsardzības sistēmas komponentu izvietošanu Ukrainas teritorijā," atzina Turčinovs.
"Krievijas Federācijas vadība izvirzījusi uzdevumu izvietot Krimā bumbvedēju "Tu-22M3" pulku - tie ir aprīkoti, lai transportētu raķetes ar kaujas kodoldaļām, trīs operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander-K" un "Iskander-M" divizionus, arī tos, kas ir nokomplektēti ar raķetēm ar kodolgalviņām," sacīja amatpersona.
"Turklāt okupētās Krimas teritorijā Krievija plāno pabeigt spēcīgu zemūdens flotes bāzi. Zemūdenes ir plānots apbruņot ar tādu raķešu sistēmu, kam ir kaujas kodolgalviņas un iespējas trāpīt mērķiem pusotra līdz divu tūkstošu kilometru attālumā," norādīja Turčinovs.
Krievija jau ir pārsviedusi uz Krimu "desmit operatīvi taktisko raķešu kompleksus "Iskander-M", kas ir izvietotas Ščolkines ciemata un Krasnoperekopskas rajonā".
"Turklāt Krievijas Aizsardzības ministrija gatavojas analoģiskus kompleksus izvietot Džankojas un Čornomorskes rajonā," sacīja Turčinovs.
Krievija aktīvi remontē lidlaukus, kas var uzņemt minētos bumbvedējus, kā arī citu infrastruktūru Feodosijā un Balaklavā, kas apkalpo kodolspēkus, piebilda amatpersona.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs ceturtdien pauda satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.
Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls "1+1".
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
