Foto: AFP/Scanpix

Ukrainas Bruņotie spēki īsā laika posmā ir atjaunojuši nepieciešamos resursus un nepieciešamības gadījumā ir gatavi "dot pretsparu Krievijas okupantiem", par Ukrainas aizsardzības ministrs Igora Teņjuka teikto vēsta aģentūra UNIAN.

Pie Ukrainas austrumu robežas koncentrēti līdz 60 tūkstoši Krievija karavīru, tāpēc Ukrainas militāristi ir kaujas gatavībā, norāda ministrs.

"Uz šo brīdi Ukrainas Bruņotie spēki ir ieņēmuši savus rajonus un jau ir gatavi izpildīt pavēles, kad Ukrainas politiskā vadība pieņems tādu vai citādu lēmumu. Tas ir: ziemeļos, austrumos un dienvidos Bruņotie spēki šajā īsajā laikā ir atjaunojuši visus nepieciešamos resursus un ir gatavi izpildīt uzdevumus," skaidro Teņjuks.

Ministrs gan neatklāja, cik liels Ukrainas karavīru skaits izvietots pie robežām, bet piebilda, ka to ir "pietiekami daudz", lai "izpildītu uzdevumu".

"Krima bija, ir un būs mūsu Ukrainas teritorija, mūsu karavīri, kas tur atrodas, turēsies. Visa pasaule ir ar mums un šis jautājums tiks atrisināts mierīgā diplomātiskā ceļā. Bet nepieciešamības gadījumā Bruņotie spēki savu uzdevumu izpildīs," apliecināja ministrs.

Krievija piektdien paziņoja, ka patur tiesības aizstāvēt savus tautiešus visā Ukrainā. Paziņojums nācis klājā pēc asiņainajām sadursmēm Doņeckā, kuru laikā ceturtdien vakarā agresīvi noskaņoti prokrieviskie aktīvisti uzbruka Ukrainas vienotības piketa dalībniekiem. Vismaz viens cilvēks gāja bojā.

Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Andrejs Parubijs trešdien brīdināja par "kritisku situāciju" pie Ukrainas austrumu un dienvidu robežām, kur pulcējoties 80 000 krievu karavīru. Viņš norādīja, ka pastāv "pilna mēroga" iebrukuma draudi no dažādām pusēm un brīdināja, ka daļa Krievijas karaspēka atrodas tikai "divu līdz trīs stundu" attālumā no Kijevas.

Ceturtdien Ukrainas parlaments nolēma izveidot Nacionālo gvardi, kurā būtu līdz 60 000 brīvprātīgo. Ukrainas armijā pašlaik ir aptuveni 130 000 karavīru, Krievijas - 545 000.

Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.

Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.

Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. 

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus. 

1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!