Pamiers starp prokrieviskajiem nemierniekiem un Ukrainas armiju Ukrainas austrumos spēkā stāsies pirmdien, sestdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Viņš par pamieru paziņoja sestdien pēc tam, kad Minhenes Drošības konferences laikā tikās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas pārstāvji. Lavrovs pamieru raksturoja kā pozitīvu soli, tomēr uzsvēra, ka "liels progress" tikšanās laikā nav panākts.
Iepriekšējais pamiera līgums starp pusēm tika parakstīts 23. decembrī, tomēr janvāra beigās kaujas atsākās ar jaunu sparu.
Pēc tā dēvētā Normandijas formāta tikšanās Lavrovs paziņoja, ka "mēs šodien secinājām, ka būtisku rezultātu attiecībā uz Berlīnē [mēneša sākumā notikušās sanāksmes] panāktajiem lēmumiem nav bijis, bet pozitīvi ir tas, ka Kontaktu grupa kārtējo reizi vienojās, ka 20. februārī sāksies uguns pārtraukšanas režīms un smagā bruņojuma atvilkšana".
Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins paziņoja, ka "nepavisam nav" apmierināts ar sestdienas tikšanās rezultātiem.
Viņš norādīja, ka Ukraina uzstāj uz to, ka netiek mainīta Minskas vienošanos izpildes kārtība –vispirms drošības jautājumi, pēc tam politiski pasākumi.
"Pašlaik trīspusējā kontaktu grupa ir vienojusies par to, ka varēs strādāt pēc 20. [februāra]. Tomēr tam nevajadzētu būt politiskam sauklim, tādai vajadzētu būt reālajai situācijai. Un, ja tā nebūs, tad būs vienkārši jaunas sarunas," Minhenē teica Kļimkins.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
