Foto: AFP/Scanpix

Krievija Ukrainā cenšas realizēt shēmu, kas nostrādāja Ziemeļkaukāzā, kad tika izprovocēts karš ar Gruziju, tāpēc Ukrainas karavīri Krimā nepielieto ieročus un nepakļaujas provokācijām, lai novērstu kara risku, atsaucoties uz Ukrainas pagaidu prezidentu Aleksandru Turčinovu, vēsta aģentūra UNIAN.

"Mēs darām visu, lai nebūtu kara ne Krimā, ne kādā citā Ukrainas reģionā," norādīja parlamenta spīkers un prezidenta pienākumu izpildītājs, piebilstot, ka tāda iespējamība pastāv. Sākoties Krievijas karaspēka invāzijai Krimā, pie Ukrainas robežām jau gaidīja iebrukumam gatavas Krievijas armijas vienības, viņš skaidro.

Viņš norāda, ka Krievija mēģina realizēt jau Ziemeļkaukāzā pielietotu shēmu, kad izprovocēja karu ar Gruziju. Sākt reālu militāru pretdarbību tagad tiek provocēti Ukrainas militāristi.

"Lai nepieļautu militāru pretdarbību, reālu karadarbību Krimas teritorijā, mūsu karavīri, kuri vīrišķīgi pilda savu konstitucionālo pienākumu, neizmanto ieročus. Viņi aizsargā kara daļas, tehniku, kuģus, nepakļaujas provokācijām," paziņoja Turčinovs.

Ukrainas armija ir pilnā kaujas gatavībā un valdība pieliek visas pūlēs, lai bruņotie spēki būtu gatavi aizstāvēt valsti, uzsver politiķis, turpinot, ka "tiks izmantotas visas iespējas problēmu atrisināt mierīgā ceļā".

"Un tajā mūsu zemi atbalsta visa civilizētā pasaule. Visas vadošās pasaules valstis ir nostājušās Ukrainas pusē, un es esmu pārliecināts, ka kopīgās pūles starptautiskajā arēnā, visu demokrātisko valstu konsolidācija galu galā palīdzēs apturēt agresiju," teica Turčinovs.

Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.

Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. Svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.

Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus. 

1. martā  Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!