Ukrainas krīzes dēļ atgriezušās bailes par karu Eiropā un šāda kara risks, ceturtdien sacīja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
Tuvojoties Pirmā pasaules kara 100.gadadienai, kurš gan varēja iztēloties, "ka karš varētu kļūt par īstu iespēju valstī, kas robežojas ar Eiropas Savienību (ES)," Šulcs sacīja 28 ES līderu samita sākuma.
Vaicāts par saviem izteikumiem preses konferencē, viņš norādīja, ka ES līderi jutuši vēstures smaguma svaru pār sevi un jutuši, ka "kaut kas ir manījies".
"Daži cilvēki domāja, ka karš un kara risks vairs nav diskusiju temats, bet ja mēs paraugāmies uz notikumiem, mēs runājam par bruņota konflikta risku," viņš sacīja.
Tomēr situācija nav tāda, kāda tā bija 1914.gadā, kad Eiropa "kā mēnessērdzīgais iegāja" karā, jo tagad valstis viena ar "otru atrodas pastāvīgā dialogā", viņš sacīja.
ES ir jāpauž vēstījums, lai apliecinātu, ka Krievija samaksās par savu rīcību, bet līderiem ir jāpaskaidro savām tautām iespējamā cena, kāda būs jāmaksā tām, viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Otrdien Krievijas prezidents Putins parakstīja "līgumu" par Krimas aneksiju, ko parlamenta apakšpalāta ceturtdien jau ratificējusi.
Krievijas armijas uzbrukumā Ukrainas armijas objektam Simferopolē otrdien viens Ukrainas karavīrs tika nogalināts. Ukrainas un Krievijas konfliktā tas ir pirmais bojāgājušais.
Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Kļimenko ceturtdien paziņoja - ir pazīmes, kas liecina, ka Krievija gatavojas plaša mēroga uzbrukumam Ukrainas austrumos un dienvidos.
Maskavas rīcība izsaukusi asu starptautisko nosodījumu, un ASV, ES kā arī citas rietumvalstis sola pret Krieviju vērst arvien bargākas sankcijas.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ceturtdien telefonsarunā savam ASV kolēģim Čakam Heigelam solījis, ka Krievija neiebruks Austrumukrainā, pavēstīja Pentagons.
