Foto: RIA Novosti/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien tā arī nespēja rast kopīgu valodu ar savu krievu kolēģi Sergeju Lavrovu Ukrainas jautājumā.

Tomēr divi no ES delegācijas pārstāvjiem atzinuši, ka Lavrovs bijis labā garastāvoklī. "Bija daudz humora, kā vienmēr kopā ar Sergeju Lavrovu," izteicās Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.

"Tas bija drausmīgi pieklājīgi. Sergejs Lavrovs vairākkārt sacīja: "Esmu labā garastāvoklī," un emu redzējis viņu sliktā noskaņojumā pirms MATO sanāksmēm," savukārt atzina Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

ES ministri tikšanos pusdienu laikā izmantoja, lai mēģinātu pārliecināt krievu kolēģi, ka sadarbības un brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana starp Ukrainu un ES nāks par labu gan Eiropai, gan Krievijai.

Taču Lavrovs joprojām uzstāja, ka līguma noslēgšanas gadījumā Krievija caur Ukrainu tikšot "pārpludināta" ar Eiropas ražojumiem.

"Mēs bijām vienisprātis, ka ikvienam jārespektē katras valsts, tostarp Ukrainas, suverenitāte un (..) jāļauj cilvēkiem izdarīt brīvu izvēli, kā viņi vēlas attīstīties," pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Krievijas ārlietu ministrs.

Viņš piebilda, ka dažu Eiropas valstu ministri esot piekrituši Maskavas idejai noturēt trīspusējas sarunas, kurās līdz ar ES un Ukrainu piedalītos arī Krievija.

Tomēr Timmermans medijiem norādīja, ka nav nekādu cerību uz trīspusējām sarunām.

"Neredzu, kāpēc ES, kad tā ved sarunas ar kādu trešo valsti, būtu uz šīm sarunām jāielūdz ceturtā valsts. Nesaskatu to kā iespēju," uzsvēra Nīderlandes ārlietu ministrs.

Lavrovs atļāvās arī izteikties, ka Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts esot "neprofesionāls", reaģējot uz zviedru kolēģa paziņojumu, ka Krievija ārlietu ministrs izplatot "visai nopietnu dezinformāciju" par ES un Ukrainas līguma sekām.

Tomēr, atbildot uz jautājumu, kā Ukrainas jautājums ietekmējis ES un Krievijas attiecības, ES augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone izteicās: "Nedomāju, ka Krievijas un ES attiecības kļūtu sliktākas. Krievija un ES ir stratēģiski partneri."

Tajā pašā laikā Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs atzina, ka Ukrainas jautājums ES un Maskavas attiecībās ir radījis "saspīlējumu".

Savukārt Aselborns izteicās, ka ES un Krievija spēj rast vienprātību tādos starptautiskos jautājumos kā Afganistāna vai Irāna, "taču, tiklīdz mēs tuvojamies zonai starp Krieviju un ES, ir nervozitāte, ir problēmas".

Viņš atgādināja, ka 2005.gadā Brisele un Maskava vienojās sadarboties ekonomikā, tieslietās, drošības jautājumos un zinātnē, radot "kopīgās ES un Krievijas telpas", un tas noticis "labā gaisotnē" saskaņā ar bijušā PSRS līdera Mihaila Gorbačova ideju par "Kopīgo Eiropas ēku".

Taču, atskatoties uz pēdējo gadu neauglīgajiem ES un Krievijas samitiem, Aselborns piebilda: "Šodien daudzos līmeņos jūtam, ka mēs vairs nepieredzam šo labo sadarbību."

ES ministri kārtējo reizi uzsvēra, ka Ukrainai "durvis joprojām ir atvērtas" sadarbības līguma parakstīšanai. Taču vienlaikus viņi pauda šaubas par Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gatavību to darīt.

Bilts un viņa poļu kolēģis Radoslavs Sikorskis atzina, ka ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle rīkojies pareizi, svētdien paziņojot, ka sarunas ar Kijevu par sadarbības līguma parakstīšanu tiek iesaldētas.

Zviedrijas ārlietu ministrs pat apsūdzēja Janukoviču "divkosībā".

"Viļņā viņš sacīja, ka ir gatavs [līgumu] parakstīt tuvākajā nākotnē. Nākamajā dienā viņš paziņoja, ka atlaidīs cilvēkus, kas vedušas sarunas par līgumu. Ja jūs varat (..) viņa politiku izskaidrot, laipni lūgti," norādīja Bilts.

"Situācijā, kad Ukrainas prezidents saka, ka sadarbības līgums kaitē viņa valstij, ir nepieciešama pauze nopietnām pārdomām," savukārt atzina Sikorskis, piebilstot, ka ES līderi to apspriedīs šonedēļ paredzētā samita laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!