Eiropas Savienības (ES), Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Krievijas pārstāvji “saķērušies” Ukrainas jautājumā ikgadējā drošības konferencē Minhenē, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievija pārmetusi ES dubultstandartus šajā jautājumā, bet ES pārstāvji oponējuši, ka Kijevai izteiktais priekšlikums paliek spēkā.
Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs izteicies, ka "Ukrainas nākotne pieder ES". Atklājot konferenci, viņš atzīmējis, ka Ukrainai izteiktais asociācijas ar ES priekšlikums ir spēkā. Viņš uzsvēris, ka Ukrainas nākotne ir kopā ar ES, sakot, ka "laiks ir mūsu pusē".
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs norādījis, ka ASV un ES atbalsta Ukrainas "cīņu par demokrātiju".
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzējis Rietumus dubultos standartos attiecībā uz vardarbīgajiem protestiem. Viņš kritizējis rietumvalstis, retoriski vaicājot, kālab nav dzirdams nosodījums, kas vērsts pret tiem, kas ieņēmuši administratīvās ēkas, kas uzbrūk policistiem un nāk klajā ar rasistiskiem, nacistiskiem un antisemītiskiem lozungiem. Lavrovs atzīmējis, ka rietumvalstis pašas savās mājās šādu rīcību nosodot.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izteicies, ka Ukrainai pašai ir jāizvēlas sava nākotne bez jelkāda spiediena. Nepieciešams cienīt demokrātijas pamatprincipus un likuma varu. Viņš arī nosodījis pārmērīgu spēka pielietošanu no varas iestāžu puses.
Baltais nams paziņojis, ka konsultējas ar ASV Kongresu par iespējām noteikt sankcijas pret Ukrainu.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien ir parakstījis šonedēļ parlamentā pieņemto likumu, kas paredz amnestēt arestētos divus mēnešus ilgstošo protestu dalībniekus, par priekšnosacījumu izvirzot demonstrantu ieņemto valdības ēku atbrīvošanu, vēsta aģentūra "UNIAN".
Opozīcija priekšnosacījumus par ēku atbrīvošanu un barikāžu nojaukšanu ir noraidījusi, protestētāji turpina nepakļauties un sargāt barikādes.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka likums ir pieņemts pārkāpjot konstitūciju un ka varasiestādes ar to ir atzinušas, ka ņem ķīlniekus. "Varasiestādes tagad atzinušas, ka tās ņem ķīlniekus, kā to dara teroristi," sacīja partijas "Svoboda" līderis Oļegs Tjagņiboks.
Janukovičs ceturtdien paziņoja, ka valdība savas saistības pret opozīciju ir izpildījusi, bet opozīcija turpina eskalēt situāciju valstī.
Savukārt Ukrainas armija piektdien aicina Janukoviču steidzami atrisināt krīzi valstī.
Pret valdību noskaņoto protestētāju rokās ir virkne iestāžu Kijevā un reģionos. Demonstranti ēkas izmanto kā vadības centrus un vietu, kur apsildīties. Amnestijas likums paredz, ka iestādes protestētājiem jāpamet 15 dienu laikā.
Centienos atrisināt situāciju, prezidents Viktors Janukovičs jau ir pieņēmis premjera Mikola Azarova demisiju, bet parlaments atcēlis nedemokrātiskos pret protestiem vērstos likumus, kuru pieņemšana 16. janvārī dažas dienas vēlāk izraisīja protestētāju un milicijas sadursmes Kijevā.
Ukrainā notiek pret valdību vērsti protesti, kas no galvaspilsētas Kijevas ir pārmetušies arī uz reģioniem. Demonstrantu rokās kritušas vairāku apgabalu administrācijas.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav spējušas nemierus pieklusināt.
Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.
