Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Krimā, Ukraina izsludinājusi vispārēju armijas rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā.
Taču iespējamā konflikta priekšvakarā aizvien skaudrāk iezīmējas Ukrainas armijas novecojušais aprīkojums un ierobežotais militārpersonu skaits.
Kopš sestdienas, kad Krievijas parlamenta augšpalāta atbalstīja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Krimā redzami tūkstošiem karavīru. Lai gan viņu formastērpiem nav atpazīšanas zīmju, tiek plaši uzskatīts, ka tie ir Krievijas karavīri.
Viņi ir pārņēmusi kontroli pār lielāko daļu stratēģiskas nozīmes objektu Krimā, bloķējot aptuveni 15 000 Krimā dislocēto Ukrainas karavīru kazarmās un aplencot valsts institūciju ēkas un lidostas.
Kijeva uz to reaģējusi, mobilizējot rezervistus un paziņojot, ka Krievija "pieteikusi karu" un sākusi "bruņotu iebrukumu".
Ja šis konflikts saasināsies, Ukrainu sagaida Dāvida un Goliāta cīņa, prognozē eksperti.
Krievijas armijā ir ap 845 000 karavīru, salīdzinot ar 130 000 Ukrainas bruņotajos spēkos, no tiem puse ir obligātā karadienesta karavīri, turklāt viņu rīcībā ir novecojis aprīkojums.
Turklāt Maskavai jau Krimas pussalā ir ievērojams kontingents un Sevastopoles jūras flote ar 25 000 militārpersonu, 388 karakuģiem un 161 militāro lidaparātu.
Taču, no otras puses, kā norāda respektablā aizsardzības jautājumiem veltītā izdevuma "Jane's Intelligence Review" redaktors Metjū Klemenss, Ukrainas armija radīta tieši tādam sauszemes konvencionālam karam, kāds varētu izcelties Krievijas iebrukuma gadījumā.
"Ja Ukrainas spēki paliks vienoti un nebūs pāriešanas Krievijas pusē, viņiem ir izredzes ievērojamu laika posmu pilnā kaujas situācijā nepieļaut Krievijas spēku tālāku virzību," spriež Klemenss. "Krievija var mobilizēt lielāku karavīru skaitu, un tai ir modernāks aprīkojums, taču tā būtu līdzīgāka cīņa nekā Krievijas karā Gruzijā."
Ukrainas armijas rīcībā ir galvenokārt padomju laika aprīkojums, un Ukrainai būtu grūti sacensties ar Krievijas militārā ekipējuma pārākumu, ņemot vērā, ka Krievijai ir trešais lielākais aizsardzības budžets pasaulē.
Kijeva līdz šim likusi saviem karavīriem Krimā izvairīties no jebkādas rīcības, ko Krievija varētu izmantot kā ieganstu vispārējam iebrukumam.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks svētdien asi kritizēja Ukrainas iepriekšējās vadības pieļauto "apzināto [valsts aizsardzības spēju] sabotāžu".
"Neraugoties uz sabotāžu un mūsu katastrofālo finanšu stāvokli, valdība ir radusi iespēju šajā ļoti sarežģītajā laikā finansēt Ukrainas bruņotos spēkus," uzsvēra premjers.
Tikmēr Kijevas Armijas pētījumu, demilitarizācijas un atbruņošanās centra direktors Valentīns Badraks uzsver, ka noskaņojums Ukrainas armijā ir pozitīvs.
"Noskaņojums var pārspēt [karavīru] skaitu. Ja Ukrainas karavīri izrādīs vēlmi pretoties, viņi var nepieļaut Krievijas tālāku virzību," pārliecināts eksperts.
Kijeva paziņojusi, ka Krievija uz Krimu piektdien un sestdien ar gaisa transportu nogādājusi vēl aptuveni 6000 karavīru, un pastāv bažas, ka Krievija tuvākajās dienās varētu ievest savus karavīrus arī citos prokrieviskos Ukrainas reģionos.
Turklāt Krievijas militārie draudi varētu likt notiekošajā iesaistīties Ukrainas labējiem nacionālistu grupējumiem.
Ukrainas radikālā kustība "Pravij sektor" ("Labējais sektors") jau draudējusi iesaistīties.
"Mēs sagādāsim ieročus, lai sagatavotos konfrontācijai ar Krievijas okupācijas spēkiem," svētdien paziņoja kustības pārstāvis.
