ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja svētdien Turcijas pilsētā Stambulā sāks savu 40. sanāksmi, kurā paredzēts paplašināt Pasaules mantojuma sarakstu.
Sanāksme ilgs 11 dienas pastiprinātas drošības apstākļos pēc 28. jūnijā notikušā terorakta Stambulas lidostā, kurā nogalināti 45 cilvēki. Lai gan neviens nav uzņēmies atbildību par šo teroraktu, Turcija tajā vaino džihādistu grupējumu "Daesh", kas nodarījis ievērojamu postu tādiem Pasaules mantojuma objektiem kā senā Palmiras pilsēta un Alepo citadele Sīrijā.
"Tas, kas notika Sīrijā un Irākā, kā arī Mali un Afganistānā, ir tik šokējošs, ka UNESCO [Pasaules mantojuma] sarakstu sagatavošanas process ir ieguvis lielu politisku nozīmi," paziņoja UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova. "Daesh" šogad uzspridzināja seno Nabu templi Irākā. 2012. gadā kāds Mali džihādists uzspridzināja deviņus mauzolejus un daļu no Timbuktu pilsētas slavenās Sidi Jahjas mošejas, bet 2001. gadā Afganistānā talibi iznīcināja milzu Budas statujas Bamijanā.
Bokova ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka interese par draudiem Pasaules mantojumam ir "ievērojami pieaugusi pēdējos gados šo konfliktu dēļ", kā arī jaunu draudu dēļ, kas saistīti ar klimata izmaiņām un urbanizāciju.
Komiteja šogad iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā izskata 29 kandidatūras, kuras izvirzījusi 21 valsts.
Viena no kandidatūrām ir Šveices un Francijas arhitekta Lekorbizjē daiļrade, kuru jau 2009. un 2011. gadā bija neveiksmīgi mēģināts iekļaut šajā sarakstā. Šīs kandidatūras dosjē tagad ir papildināts, uzskaitot 17 Lekorbizjē darbus septiņās valstīs - Francijā, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Argentīnā, Japānā un Indijā, kas apliecina viņa daiļrades globālo mērogu.
Brazīlija iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā ir izvirzījusi cita modernās arhitektūras pārstāvja Oskara Nīmeijera darbu – 1940. gadā uzcelto Pampuļas izklaides centru ap mākslīgu ezeru Beluorizonti pilsētā.
ASV vēlas, lai sarakstā tiktu iekļauti modernisma arhitekta Frenka Loida Raita darbi, tomēr ekspertu vērtējums par tiem nav sevišķi labvēlīgs.
Kanāda izvirzījusi iekļaušanai sarakstā Misteikenpointas rezervātu ar 560 miljonus gadu senām fosilijām. Starp kandidatūrām ir arī Antekeras dolmeni Spānijā, neandertāliešu grotas Gibraltārā, Ķīnas alu māksla no 5. gadsimta pirms mūsu ēras, Lūta tuksnesis Irānā un Reviljahihedo arhipelāgs Meksikā.
Pasaules mantojuma saraksta paplašināšanas process bieži rada diplomātiskus sarežģījumus, un tas noticis arī šogad.
Taizeme ierosinājusi iekļaut sarakstā Kaengkračanas mežus, bet kaimiņvalsts Mjanma vēstulē UNESCO paziņoja, ka 34 % šī objekta atrodas tās teritorijā.
Spānija ir neapmierināta ar Lielbritānijas ierosinājumu iekļaut sarakstā Gibraltāra grotas, savukārt Turcija ierosinājusi tajā iekļaut seno Ani pilsētu, kas ir bijusī Armēnijas galvaspilsēta.
Pasaules mantojuma sarakstā pašlaik ir 1031 objekts vairāk nekā 163 valstīs. Iekļaušana šajā sarakstā ne vien nodrošina prestižu, bet arī var veicināt tūrismu un trūcīgākas valstis var saņemt finansiālu palīdzību šo objektu saglabāšanai.
Pasaules mantojuma komiteja arī pārskatīs 48 apdraudētu objektu statusu. Ir ierosināts par apdraudētiem objektiem atzīt vēl septiņus, tostarp Katmandu ieleju, kas pērn tika izpostīta zemestrīcē.
