Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ziemeļkoreja ir ekonomiski, tehnoloģiski un sociāli atpalikusi valsts ar atomieročiem, katru otro pilsoni uniformā un autoritāru pārvaldi. Pirms vairākiem gadiem, kļūstot par AFP galveno abu Koreju fotogrāfu, Eds Džonss nolēma ar savu darbu palīdzēt pasaulei stāstīt par komunistiskajā režīmā dzīvojošajiem cilvēkiem.

Ziemeļkorejas attēlos ierasti redzamas masīvas pelēkas ēkas, militārās parādes un no garāmbraucošu transportlīdzekļu logiem ķerti kadri. Kopš 2016. septembra, kad aģentūra galvaspilsētā Phenjanā atklāja savu biroju, Džonss uzsāka savās gaitās satikto cilvēku portretu uzņemšanu."Ideja veidot portretu sērijas šķita labs risinājums, kā veidot kontaktu ar attēlu varoņiem – sarežģīts uzstādījums Ziemeļkorejā, kurā pastāv lielas aizdomas pret Rietumu medijiem," atklāj fotogrāfs.

Viņš stāsta, ka jau kopš 2012. gada bauda privilēģiju noslēgtajā Ziemeļkorejā ierasties visai bieži, taču ierasti arī viņa paša uzņemtajos attēlos dominējuši sinhronie pūļi parādēs un ceļmalu skati. Fotogrāfs ilgi domājis, kā parādīt Ziemeļkoreju citādi, jo ikkatrs solis no nospraustā maršruta ir jāsaskaņo, arī katra konkrēta cilvēka fotografēšanai ierasti nepieciešamas atļaujas.

Portretu sērija izrādījies labs veids, kā apiet birokrātiju, kā arī pavadoņu un fotografējamo aizdomas. Katrs cilvēks tiek uzrunāts, viņam parādīta vieta, kur stāvēt, bet pozu katrs izvēloties pats. Lai gan vairums neatklāj pat savu vārdu un nodarbošanos, pat šī nelielā saskarsme pēc Džonsa domām fotogrāfijām piedod papildus vērtību. Turklāt ar šāda tipa portretējumiem apmierināti bijuši arī fotogrāfu visur pavadošie ziemeļkorejiešu aģenti.

"Tas ir atšķirīgi no portretu uzņemšanas, kā es to biju darījis līdz šim, kad ar subjektiem ierasti veidoju sarunu, kas ļāva atklāt kaut ko vairāk par viņu personībām. Par spīti īsajam brīdim, kādā tapa šie portreti un uzrunāto atturības, ikreiz bija kāds intimitātes brīdis. Lai cik īss, tas šķita autentisks un neapsargāts," stāsta fotogrāfs.

Džonss norāda, ka labi apzinās, ka šīs fotogrāfijas pēc būtības nav oriģinālas, bet viņš cer, ka tajās izdevies noķert to, kā nav citos foto no slēgtās valsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!