Vācijas alus tīrības likums drīz varēs svinēt savu 500.gadadienu, taču vācu brūvējumu pašmāju patēriņš sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo 25 gadu laikā.
Pērn vāciešu alus patēriņš nokrities līdz 79,5 miljoniem hektolitru jeb zemākajam rādītājam pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā, liecina Federālā statistikas biroja piektdien publiskotie dati.
Kopš 1991. gada, kad pirmo reizi tika reģistrēts visas Vācijas kopīgais alus patēriņš, tas sasniedza 110,5 miljonus hektolitru, taču kopš tā laika tas pastāvīgi krities. Mazinājies arī alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas sarucis no 150 litriem 1970.gadā līdz 107 litriem šobrīd.
Tomēr kopumā Vācijas brūžiem pērn klājies labi, pateicoties eksportam, kas sasniedzis 95,7 miljonus hektolitru, kamēr 2014. gadā tas bija 95,6 miljoni hektolitru.
Statistikas birojam nav datu par importētajiem aliem, kas pēdējos gados sastādījuši aptuveni astoņus procentus no kopīgā tirgus apjoma.
Vācijas brūži šogad svinēs vācu alus tīrības likuma 500. gadadienu. Šis likums ir viens no senākajiem pārtikas drošības regulējumiem pasaulē, un tas nosaka, ka vienīgās alus ražošanas sastāvdaļas drīkst būt ūdens, mieži un apiņi. Tiesa gan, vēlākajos gados šo sarakstu papildinājis arī raugs.