Aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas prezentēto stratēģiju, kura apraksta valdības jau apstiprināto drošības politiku, komentējusi ar vārdiem "Vācija ir gatava vadīt". Dokumentā norādīts, ka "Vācija aizvien vairāk tiek uztverts kā Eiropas vadošais spēlētājs" un ka tā ir gatava "uzņemties atbildību" un "palīdzēt sasniegt tagadnes un nākotnes drošību un humanitāro problēmu izaicinājumus", lai aktīvi palīdzētu veidot pasaules kārtību.
Iepriekšējā "baltā grāmata" tika prezentēta 2006. gadā. Tajā laikā Krievija bija partneris, Ukrainā, Sīrijā un Lībijā bija miers, vēl nebija radusies teroristu organizācija "Daesh" un sākusies bēgļu krīze, prezentējot jauno plānu, skaidroja fon der Leiena
Patlaban, kad Eiropa atkopjas pēc "Brexit" šoka, un ar aizdomām skatās uz Krieviju, Vācijas drošības plānos redzams, ka valsts aizsardzības loma Eiropas Savienības un NATO ietvaros kļūst aizvien būtiskāka. Stratēģija pieļauj arī Eiropas valstu aizsardzības organizācijas veidošanu nākotnē.
Desmitgadēm ilgi Vācija bija ekonomiskais milzis, bet politiski ieturēja pasīvu lomu, tostarp atturējās no karavīru sūtīšanas uz starptautisko konfliktu zonām. Tikai 1994. gadā Vācijas Augstākā tiesa atļāva armijai sūtīt pāri robežām miera uzturēšanas spēkus.
Patlaban pasaule no Vācijas sagaida, ka tā ieņems lielāku lomu starptautiskās drošības nodrošināšanā, kas nozīmē pilnīgu aizsardzības politikas maiņu, atsaucoties uz Vācijas aizsardzības ministres teikto, jauno stratēģiju skaidro "Defence Talk".
Šobrīd Vācija ir nosūtījusi armijas daļas uz konfliktu zonām no Afganistānas līdz Mali, bet atturējās no iesaistes NATO operācijās Lībijā. Savukārt ASV vadītajā koalīcijā pret "Daesh" tā pilda uzdevumus, kas tieši nav saistīti ar militāru operāciju veikšanu.
Vācijas armija jeb Bundesvērs, kas jau ilgus gadus pašā Vācijā tiek uzskatīts par pārāk slikti apgādātu un finansētu, tagad piedzīvos ievērojamu budžeta palielinājumu. Tāpat tuvāko septiņu gadu laikā par 20 000 cilvēku tiks palielināts militārais sastāvs, kas ir pirmais palielinājums kopš Aukstā kara un valsts atkalapvienošanās.
Foto: Reuters/Scanpix
Vācijas opozīcija jau izteikusi asu kritiku pret jauno "balto grāmatu", norādot, ka neviens Vāciju nespiežot aktīvāk piedalīties starptautiskos konfliktos. Tāpat opozīcija uzsver, ka Bundesvērs varētu vairāk iesaistīties tieši ANO misijās.
Sociāldemokrātu partijas parlamenta aizsardzības jautājumu grupas pārstāvis Rainers Arnolds laikrakstam "Deutsche Welle" skaidrojis, ka arī attiecībā uz budžetu Aizsardzības ministrijas prezentētais plāns "nav godīgs". Tas paredz, ka visam tajā iekļautam tiks atrasts finansējums, un Vācijai ir sasniedzams NATO noteiktais mērķis dalībvalstu aizsardzībai novirzīt 2 % no IKP, kas nozīmē aizsardzības budžetu palielināt no 36 miljardiem eiro līdz 60 miljardiem eiro.
""Baltā grāmata" nav nekas vairāk par papildus naudas, karavīru, operāciju un ekipējuma pieprasījumu. Tas ir bruņošanās un kara plāns," paudusi Sociāldemokrātu partija.
