Foto: AFP/Scanpix/LETA

Svētdien Vācijā notiek Bundestāga vēlēšanas, kuru iznākums izšķirs, vai kanclere Angela Merkele iegūs mandātu ceturtajam pilnvaru termiņam valdības vadītāja krēslā.

Vācija parlamenta apakšpalātas vēlēšanu kārtība ir pazīstama ar savu sarežģītību, tāpēc sniedzam nelielu ieskatu komplicētajā Federatīvās Republikas vēlēšanu sistēmā.

Pašreizējā vēlēšanu sistēma izstrādāta, cenšoties novērst nepilnības, kas savulaik noveda politiskā strupceļā Veimāras republiku, un tajā mēģināts apvienot priekšrocības, kuras sniedz gan mažoritārā, gan proporcionālā vēlēšanu sistēma.

Balstiesīgi 61,5 miljoni

2009. un 2013.gadā notikušajās Bundestāga vēlēšanās tika pieredzēta vērā ņemama vēlētāju aktivitātes mazināšanās, tai nokrītoties līdz aptuveni 70%. Taču, ņemot vērā eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) popularitātes kāpumu, kas īpaši mudinājis aktivizēties tos pilsoņus, kuri iepriekš pie balsošanas urnām nedevās, šogad atkal gaidāms vēlētāju aktivitātes pieaugums.

Saskaņā ar Vācijas Federālā statistikas biroja datiem, šobrīd balsstiesības ir 61,5 miljoniem vāciešu, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. No viņiem 31,7 miljoni ir sieviešu, bet 29,8 miljoni - vīriešu. Savukārt 3 miljoni ir tādu vēlētāju, kuriem šogad pirmo reizi būs tiesības piedalīties Bundestāga vēlēšanās. Tajā pašā laikā vairāk nekā trešdaļa jeb 22 miljoni vēlētāju ir pārsnieguši 60 gadu slieksni, un tas nozīmē, ka šajās vēlēšanās īpaši liela ietekme būs gados vecākajiem pilsoņiem.

Vislielākais balsstiesīgo pilsoņu skaits - 13,2 miljoni - mīt Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, kurai attiecīgi ar 9,5 un 7,8 miljoniem seko Bavārija un Bādene-Virtemberga.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Katram vēlētajam ir divas balsis

Kad vācieši svētdien dosies pie balsošanas urnām, viņi saņems šķietami vienkāršu biļetenu, kurā tiem nāksies atzīmēt divas savas izvēles, izraugoties konkrētu politiķi, kuram būs jāpārstāv Bundestāgā attiecīgais vēlēšanu apgabals, un politisko partiju, kurai tiek dota priekšroka.

"Pirmās balsis" (Erststimme) par apgabala pārstāvi tiek skaitītas saskaņā ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kurā, līdzīgi Lielbritānijai, "uzvarētājs iegūst visu". Katram kandidātam, kas uzvar vienā no 299 vēlēšanu apgabaliem, kuros atbilstoši iedzīvotāju skaitam sadalīta visa Vācijas teritorija, automātiski tiek garantēta vieta Bundestāgā. Tādējādi federālās zemes ar lielāku iedzīvotāju skaitu iegūst arī lielāku pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā.

Savukārt otra puse no 598 deputātu vietām tiek aizpildīta, pamatojoties uz proporcionālo sistēmu, atbilstoši nodotajām "otrajām balsīm" (Zweitstimme), kas pienākas partijām, nevis konkrētam kandidātam. Vienlaikus "otrās balsis" nosaka arī kopējo partiju pārstāvniecību proporcionālo attiecību visā Bundestāgā.

Taču šo balsošanas kārtību īpaši interesantu padara apstāklis, ka vēlētāji vienlaikus var balsot par dažādām partijām. Piemēram savu "pirmo balsi" vēlētājs var atdot vietējam kristīgo demokrātu (CDU) kandidātam, bet "otro" - brīvajiem demokrātiem (FDP), lai tādējādi palīdzētu tradicionālajiem CDU koalīcijas partneriem iekļūt Bundestāgā.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Bundestāgā var iekļūt vairāk deputātu nekā 'paredzēts'

Taču reizēm kāda partija, pateicoties "pirmajām balsīm", var iegūt vairāk vietu, nekā tai proporcionāli pienāktos saskaņā ar "otrajām balsīm". Tāpēc katram "liekajam" kandidātam, kuram pienākas garantētā vieta Bundestāgā, jo tas guvis uzvaru savā vēlēšanu apgabalā tiešajā balsojumā, tiek izveidota papildus jeb tā dēvētā pārkares vieta (Ueberhangsmandate).

Tajā pašā laikā, ņemot proporcionālo balsojumu, arī pārējām partijām tiek piešķirts atbilstošs papildus vietu skaits. Tāpēc parasti Bundestāgā ir vairāk deputātu nekā teorētiski paredzētie 598. Piemēram, pašreizējā parlamenta apakšpalātas sasaukumā ir 630 vietas.

Piecu procentu barjeru var pārvarēt vairāki

Lai partija iegūtu pārstāvniecību Bundestāgā, tai proporcionālajā balsojumā jāpārvar piecu procentu barjera. Šis ierobežojums ieviests tāpēc, lai izvairītos no pārliekas parlamenta sadrumstalotības, kas tiek uzskatīta par vienu no Veimāras republikas sabrukuma cēloņiem. Piecu procentu barjera līdz šim liegusi parlamentā iekļūt dažādām sīkpartijām, tostarp neonacistiskajai Nacionāldemokrātiskajai partijai (NPD).

Pašreizējā Bundestāga sasaukumā ir pārstāvētas piecas partijas - Merkeles vadītā CDU, kā arī tās Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU), sociāldemokrāti (SPD), "zaļie" un kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" (Kreisie).

Šajās vēlēšanās piecu procentu barjeru, domājams, pārvarēs vēl divas partijas - FDP, kas savu pārstāvniecību Bundestāgā zaudēja 2013.gada vēlēšanās, un AfD, kurai 2013.gadā pietrūka nedaudz balsu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Kopš pagājušajām vēlēšanām pret imigrāciju krasi noskaņotajiem eiroskeptiķiem izdevies savas pozīcijas ievērojami nostiprināt, un viņi jau ir pārstāvēti 13 no 16 federālo zemju parlamentiem.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Merkele par kancleri var kļūt jau 4. reizi

Atšķirībā no prezidentālās sistēmas, kāda, piemēram, pastāv ASV, Vācijā valdības vadītājs netiek ievēlēts tieši, bet to izraugās parlaments. Jaunajam Bundestāga sasaukuma jāsanāk uz pirmo sēdi ne vēlāk kā mēnesi pēc vēlēšanām, taču tas var notikt arī agrāk, ja koalīcijas sarunas norit pietiekami veiksmīgi.

Par kancleru parasti kļūst tās partijas līderis, kura vēlēšanās ieguvusi vislielāko balsu skaitu un spējusi izveidot vairākuma koalīciju. Formāli nākamo kancleru nosauc prezidents, kurš ir oficiālais valsts galva, lai gan pamatā pilda vienīgi ceremoniālas funkcijas. Pēc tam valdības vadītāja amata kandidatūra vēl jāapstiprina aizklātā balsojumā parlamentā.

Ja arī šogad, tāpat kā iepriekšējās trīs vēlēšanās, uzvarēs CDU/CSU, Merkele jau ceturto reizi ieņems kanclera amatu. Līdz šim 16 gadus Vācijas Federatīvās Republikas valdības vadītāja krēslā aizvadījis vienīgi Helmūts Kols.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!