Saskaņā ar aptauju, ko veicis Nacionālās zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūts, 55,5% respondentu iebilduši pret oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, kamēr šo ideju atbalstījuši tikai 30,3%.
Tomēr šīs aptaujas laikā nav intervēti Krievijas finansēto un apbruņoto teroristu bandu kontrolē esošo apvidu iedzīvotāji.
Aptaujā, kuras laikā intervēti 1802 respondenti, noskaidrots arī kādā valodā ukraiņi runā savā ģimenē.
42% aptaujāto teikuši, ka ģimenē runā ukraiņu valodā, 32% – krievu, bet 25% – gan vienā, gan otrā valodā.
Atbildot uz jautājumu, kā respondenti sevi identificē, 60,1% teikuši ka uzskata sevi par Ukrainas pilsoņiem, kamēr 22,1% sevi identificējuši kā konkrētas apdzīvotās vietas piederīgos. Zīmīgi, ka 3,9% aptaujāto atzinuši, ka joprojām uzskata sevi par PSRS pilsoņiem.
Vēsturiskā skatījumā var secināt, ka atbalsts krievu valodas oficiālajam statusam mazinās.
2000.gadā oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai atbalstīja 51% aptaujāto ukraiņu, bet pret to iebilda 33% aptaujāto, kamēr 2012.gadā šī attiecība jau bija 43% pret 42%.
Socioloģijas institūta veiktās aptaujas pieļaujamās kļūdas robeža ir 2,3 procentpunkti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
