Pašreiz spēkā esošā Dublinas regula nosaka, ka bēgļu patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk ES teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ. Tieši šī noteikuma dēļ regula tiek dēvēta par novecojušu, jo, kā atklājās 2015. gadā, tā ir negodīga attiecībā pret valstīm, konkrētajā gadījumā pret Grieķiju un Itāliju, kurās ieradies liels bēgļu skaits.

Regulas grozījumi, kas pašlaik tiek veidoti, balstoties uz 2016. gadā publicēto EK piedāvājumu, paredz izveidot sistēmu, kurā patvēruma meklētāji var tikt izvietoti ES teritorijā pēc kvotu principa.

Intervijā portālam "Delfi" Zviedrijas EP deputāte un EP ziņotāja par Dublinas regulas pārskatīšanu Sesīlija Vikstrēma norāda, ka pagaidām darbs pie regulas izstrādes norit viņas vadītajā darba grupā un EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. "Ja notiktu pēc mana prāta, par regulu vajadzētu vienoties līdz gada beigām," sacīja deputāte.

Lai jaunie noteikumi stātos spēkā, tie vispirms jāapstiprina EP komitejā, pēc tam EP plenārsesijā, bet tad ES Padomē, kurā tiekas valdību ministri no visām 28 dalībvalstīm. Padomē šādu ziņojumu par izmaiņām regulā iespējams pieņemt ar kvalificēto vairākumu, tādējādi kādai vienai valstij nebūtu ekskluzīvu veto tiesību.

Vikstrēma jaunajā regulā paredzējusi noteikt punktu, ka gadījumā, ja valstis nepiekrīt bēgļu uzņemšanai un šajā jautājumā nav solidāras, tad arī tās, kā norāda deputāte, nav pelnījušas solidaritāti struktūrfondu, lauksaimniecības finansējuma un citos ar ekonomiku saistītos jautājumos.

"Protams, ja es būtu vaigu sviedros cīnījusies, tad ziņojums uz balsojumu būtu varējis nonākt jau šovasar, bet tam pagaidām nebūtu jēgas. Jūs zināt, kāpēc? Tādēļ ka dalībvalstis ir ārkārtīgi lēnas, tām par migrāciju nav vienas kopīgas pozīcijas," sacīja Vikstrēma.

"Un neticiet pat uz sekundīti, ka Eiropas Parlaments šajā jautājumā ir vienots. Vienīgā lieta, par kuru esam vienoti, ir apziņa, ka pašreiz spēkā esošā patvēruma meklētāju izmitināšanas sistēma ir pilnībā sabrukusi un mums tās vietā ir jāveido jauna," Dublinas regulas pārskatīšanu komentē atbildīgā EP ziņotāja.

Kopumā viņas pārstāvētajā Pilsoņu brīvību un minoritāšu tiesību komitejā ziņojums pagaidām tiek uzlūkots pozitīvi, apgalvo Vikstrēma. Viņa vēl piebilst, ka asākā kritika tiek saņemta no Polijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas deputātiem.

"Mums ir kopīga ekonomikas, monetārā, zivsaimniecības politika, mēs pat varam kopīgi vienoties par pesticīdiem, bet, kad runa ir par migrāciju, mēs nevaram. Bloka valstis baidās zaudēt savu suverenitāti," viņa sacīja.

Vaicāta, kā plāno panākt, ka dalībvalstis jaunos noteikumus ievēros, ja jau pašreizējos apstākļos patvēruma meklētāju pārvietošanas shēma ir obligāta, bet vairākas no valstīm to ignorē, Vikstrēma norāda uz sankcijām.

"Manā piedāvājumā ir sankcijas," sacīja deputāte, pieminēdama, ka par tām īpaši vajadzētu piedomāt Polijai, Čehijai un Ungārijai, pret kurām šonedēļ EK uzsāka tiesisko procedūru par atteikšanos uzņemt bēgļus.

"Šīs valstis ir īpaši nadzīgas uz dažādiem ES fondiem. Šīs Višegradas valstis saņem vairāk ES līdzekļu nekā Latvija vai Zviedrija, vai kāda cita valsts. Ja mēs varētu panākt ciešu saistību ar to, kā tiek izsniegti ES fondu līdzekļi, un to, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus,... ziniet, ņemot vērā šo dedzīgo tiekšanos pēc naudas, iespējams, nauda spēj runāt pati savā valodā," sacīja Vikstrēma.

Ziņots, ka ES pārvietošanas programmas ietvaros Latvija apņēmusies uzņemt 531 personu. Šobrīd no Itālijas, Grieķijas un Turcijas uz Latviju pārvietoti gandrīz 60% jeb 318 personas.

Lai gan visas 28 dalībvalstis apņēmušās līdz 2017. gada septembrim no Grieķijas un Itālijas pārcelt 160 000 bēgļu, līdz šim uz citām valstīm pārvietoti tikai 11% paredzētā cilvēku skaita.