2010.gadā, kad Ziemeļkorejas spēki bija apšaudījuši Dienvidkorejai piederošo Jonpjonas salu, nogalinot četrus cilvēkus, Vašingtonai izdevās atrunāt Seulu no ieceres atriebties Phenjanai ar gaisa triecieniem, lasāms nesen klajā nākušajos bijušā ASV aizsardzības ministra Roberta Geitsa memuāros.
Geitss raksta, ka Ziemeļkorejas uzbrukums 2010.gadā izraisīja "ļoti bīstamu krīzi," un Dienvidkorejas valdība toreizējā prezidenta Ļi Mjunbaka vadībā sākotnēji plānoja spēcīgu militāru prettriecienu.
"Mūsuprāt, Dienvidkorejas sākotnējie atriebības plāni bija nesamērīgi agresīvi, paredzot gan lidaparātu, gan artilērijas iesaistīšanu," savās atmiņās raksta Geitss. "Mēs bijām satraukušies, ka situācija varētu kļūt bīstama."
Tādēļ ASV prezidents Baraks Obama un toreizējā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone vairākkārt sazvanījušies ar saviem Dienvidkorejas kolēģiem, cenšoties mazināt spriedzi.
"Galu galā Dienvidkoreja atbildēja tikai ar artilērijas apšaudi, kas bija vērsta pret Ziemeļkorejas baterijām, kas uzsāka visu šo afēru," atklāj Geitss.
Spriedze pēc Jonpjonas apšaudīšanas bija īpaši sakāpināta, jo tajā pašā gadā šajā reģionā bija nogremdēts Dienvidkorejas kuģis, un incidentā dzīvību zaudēja 46 jūrnieki. Toreiz Seula notikušajā vainoja Phenjanu.
Dienvidkorejas valdība Geitsa pausto notikumu izklāstu nekomentē.
Dienvidkorejā šobrīd dislocēti vairāk nekā 28 000 ASV karavīru. Kā paredz abu valstu noslēgtais abpusējās aizsardzības līgums, gadījumā, ja izceltos plašs militārs konflikts, apvienoto militāro spēku vadību pārņemtu ASV.
