Īsi pēc oficiālo referenduma rezultātu paziņošanas par atkāpšanos no amata paziņoja premjerministrs Deivids Kamerons, kura valdība sasauca referendumu, bet pats viņš aģitēja par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Kamerons premjera pienākumus turpināšot pildīt līdz oktobrim.
Referenduma rezultāti gan nenozīmē Lielbritānijas automātisku izstāšanos no ES – tas būs garš process, kurš var aizņemt līdz pat diviem gadiem, paredz eksperti. ES institūciju līderi jau paziņoja, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos nedrīkst atlikt un ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.
Visas dienas garumā varēja vērot britu un citi valstu reakciju uz referenduma iznākumu. Skotija, kuras iedzīvotāji referendumā vairumā balsoja ar palikšanu ES sastāvā, piektdien paziņojusi, ka apsver iespēju rīkot jaunu neatkarības referendumu no Lielbritānijas, lai paliktu ES sastāvā.
Savukārt finanšu tirgu pēc "Brexit" rezultātu paziņošanas pārņēma panika. Britu mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru nokritās par vairāk nekā 10 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 1985. gada.
Vēsturiskā 24. jūnija notikumus var aplūkot teksta tiešraides arhīvā.
Vēstīts, ka ceturtdien notikušajā referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) vairums britu izlēmuši par izstāšanos no ES. Par aiziešanu no savienības nobalsoja 52 %, bet par palikšanu – 48 %.
Referenduma rezultātiem ir konsultatīvs raksturs, tālāk izstāšanās process, kurš varētu ilgt divus gadus, ir jārealizē valdībai. Eksperti atzīmē, ka rezultātu neņemšana vērā būtu valdības politiskā pašnāvība.