Foto: Reuters/Scanpix

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien brīdināja par sociālajos medijos klīstošajām viltus ziņām, kas stiprina populistu ietekmi.

Uzstājoties parlamentā pirmo reizi pēc paziņojuma par nodomu kandidēt uz ceturto termiņu kanclera amatā, Merkele norādīja, ka ar sabiedrisko domu internetā notiek "manipulācijas".

"Kaut kas ir mainījies – globalizācijai dodoties uz priekšu, [politiskā] diskusija notiek pilnīgi jaunā mediju vidē. Viedokļi netiek veidoti tā, kā tas notika pirms 25 gadiem," viņa uzsvēra.

"Šodien mums ir viltus vietnes, robotprogrammatūras, "troļļi" – lietas, kas reģenerē pašas sevi, nostiprinot viedokļus ar noteiktiem algoritmiem, un mums jāiemācās tikt ar tām galā," piebilda kanclere.

Merkele paziņoja, ka demokrātiski noskaņoto spēku izaicinājums ir "sasniegt un iedvesmot cilvēkus –mums jāstājas pretī šim fenomenam un, ja nepieciešams, tas jāregulē".

Kristīgo demokrātu (CDU) līdere uzsvēra, ka atbalsta viņas vadītās valdības iniciatīvu sociālajos medijos apkarot "naida runas", saskaroties ar "bažām par mūsu ierastās kārtības stabilitāti".

"Rietumu demokrātijās pieaug populisms un politiskas galējības," brīdināja Vācijas kanclere.

Reaģējot uz viltus ziņu izplatību pirms ASV prezidenta vēlēšanām, kompānijas "Facebook" un "Google" pagājušajā nedēļā solīja "nogriezt" reklāmas naudu viltus ziņu vietnēm. Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka jādara vairāk, lai iznīdētu šo parādību, ko daži uzskata par draudu pašai demokrātijai. Ir izplatīts viedoklis, ka viltus ziņas palīdzējušas negaidīti vēlēšanās uzvarēt republikāņu kandidātam Donaldam Trampam.

Kā ziņots, svētdien Merkele nāca klajā ar ilgi gaidīto paziņojumu, ka viņa izlēmusi kandidēt uz ceturto termiņu kanclera amatā.

Aptaujas liecina, ka CDU vēlēšanās var cerēt uz 30% līdz 35% balsu, kamēr par kristīgo demokrātu koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem (SPD) grasās balsot 22% līdz 24% vāciešu.

Tomēr iespēju pēc vēlēšanām atkārtoti izveidot "lielo koalīciju" var apdraudēt pieaugušais atbalsts 2013. gadā izveidotajai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), ko šobrīd atbalsta 10% līdz 14,5% vēlētāju, un tas nozīmē, ka eiroskeptiķi gandrīz droši iekļūs Bundestāgā. Visas tradicionālās Vācijas partijas noraidījušas iespēju veidot koalīciju ar AfD.

Vācijas parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2017. gada oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!