ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) Vjetnamas kara gados slepenas programmas ietvaros izspiegojusi cilvēktiesību ikonu Martinu Luteru Kingu, bokseri Muhamedu Ali, kā arī citus vadošos kara kritiķus, vēsta aģentūra AFP.
Informācija par sešus gadus ilgušo spiegošanas programmu "Minaret" bija zināma jau septiņdesmitajos gados, tomēr tās ietvaros izsekoto personu vārdi turēti noslēpumā līdz trešdienai, kad atslepenoti dokumenti.
Tajos redzams, ka izsekots Kings, viņa kolēģis Vitnijs Jangs, boksa zvaigzne Ali, "The New York Times" un "The Washington Post" žurnālisti, kā arī Kongresa senators Franks Čurčs un Hovards Beikers.
Dokumenti atslepenoti pēc ilgiem Džordža Vašingtona Universitātes pētnieku pieprasījumiem.
Pretkara kustības intensitāte lika tā laika prezidentam Lindonam Džonsonam 1967. gadā vērsties pie izlūkošanas iestādēm, lai noskaidrotu, vai protestus neorganizē kāda ārvalstu vara. NSA un citi dienesti izveidoja kara kritiķu sarakstu, kuru aizjūras telefonsarunas ir jānoklausās.
Programma turpinājās arī pēc 1969. gada, kad par prezidentu kļuva Ričards Niksons. ASV ģenerālprokurors programmu slēdza 1973. gadā, kad Niksona administrācija bija iesaistīta Votergeitas skandālā.
Atklātās ziņas par NSA spiegošanas programmu 1975. gadā izraisīja sabiedrības sašutumu, un viens no izspiegotajiem senatoriem – Franks Čurčs – rosināja reformas, kas noteica stingrākus izlūkošanas dienestu darbības ierobežojumus un kontroli.
Tomēr NSA tiek apsūdzēta savu pilnvaru pārsniegšanā pēc 2001. gada 11. septembra terorakta. Bijušā izlūkdienestu tehniskā darbinieka Edvarda Snoudena šogad nopludinātie dati liecina, ka aģentūra veikusi plašu iedzīvotāju elektroniskās saziņas izspiegošanu un telefonsarunu noklausīšanos.
Vjetnamas kara laikā notikušie spiegošanas pārkāpumi krietni pārspēj pašreizējo programmu veikumu, norāda pētnieki.
