Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pagājušajā nedēļā zinātnieki uz īsu brīdi ieslēdza vistālāk no Zemes aizlidojušā cilvēku darinājuma –
kosmosa zondes "Voyager 1" – dzinējus kursa noregulēšanai. Pēdējoreiz šie zondes dzinēji iedarbināti 1980. gada 8. novembrī, ziņo "Popular Science".

Toreiz 1977. gadā palaistās zondes kurss smalkākai Saturna izpētei mainīts jau pēc Jupitera, Saturna un to pavadoņu vispārīgās izpētes. Kā toreiz, tā tagad kursa mainīšanai uz pavisam īsu brīdi ieslēgti mazi dzinēji, lai ietekmētu cilvēces ātrākā jebkad radītā priekšmeta virzienu. Šajās desmitgadēs izmantoti arī citi – mazāki – dzinēji, lai nodrošinātu zondes antenas pavērsumu pret zemi.

Ar 18 kilometru sekundē ātrumu "Voyager 1" šobrīd nonākusi jau 21 miljarda kilometru attālumā no Saules. Savulaik tas bija pirmais cilvēku radītais objekts, kas nonāca ārpus Saules sistēmas starpgalaktiskajā telpā. Otrs tālākais cilvēku radītais objekts ir 18 miljardus kilometru tālu tikusī zonde "Voyager 2".

Arī šajos attālumos saziņa ar zondēm notiek. Piemēram, tagad bija nepieciešamas 19 stundas un 35 minūtes, lai zinātnieki uzzinātu, ka viņu sūtītie signāli ir iedarbinājuši dzinējus, un zonde ir mainījusi kursu pēc plāna. Tomēr attālums palielinās, un par zondi atbildīgā zinātnieku komanda nākamajā desmitgadē paredz, ka pamazām zudīs iespēja izmantot zondes funkcijas, un plāno, ka kaut kad pēc 2025. gada pavisam pazudīs iespējas ar to sazināties.

Tomēr sakari tiks uzturēti, cik vien ilgi vien tas būs iespējams, lai pēc iespējas labāk izprastu mūsu tuvāko kosmosu. "Voyager 1" nākamo zvaigzni sasniegšot ne ātrāk kā pēc 40 000 gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!