Šāda Putina politika esot izteikti konstatējama Kazahstānā, Moldovā un Baltijā - valstīs, kur proporcionāli liela daļa no iedzīvotājiem, līdzīgi kā Ukrainā, ir etniskie krievi.
"Ja Krievija censtos Ukrainas scenāriju atkārtot Latvijā un Igaunijā, kur krievu cilvēki dzīvojuši paaudzēm ilgi, man nemaz nav skaidrs, kāda īsti būtu NATO reakcija," savas pārdomas laikrakstam paudis Kārnegi fonda par starptautisko mieru analītiķis Eižens Ramers.
"Putins uzskata, ka NATO ir tukša organizācija. Tāda, kas daudz runā, bet neuzdrošinās rīkoties. Putins pat varētu būt priecīgs izaicināt NATO pašas organizācijas teritorijā, piemēram, uzsākot nemierus Baltijā, un, tad skatoties, ko NATO īsti ir spējīga pret to iesākt," savas bažas skaidro Ramers.
Savukārt Ņujorkas Universitātes drošības politikas eksperts Marks Galeoti norādījis: "Tas viss ir par Padomju varas atjaunošanu". Visbīstamākajā situācijā atrodoties Moldova, par to liecinot arī Krievijas premjera vietnieka Dmitrija Ragozina 9.maija vizīte separātiskajā Moldovas reģionā Piedņestrā.
Arī Kazahstānas ziemeļos daudzviet krievvalodīgie ir vairāk par pašiem kazahiem. Kazahstānas nesen pieņemtie likumi ar stingra soda noteikšanu par separātismu skaidri parāda, ka arī šajā valstī apzinās draudošo risku, laikrakstam minējis politikas zinātnes profesors Galeoti.
Eksperts arī norāda, ka notikumi Latvijā, kur teju tradicionāli krievvalodīgie sūdzējušies par diskrimināciju valodas un pilsonības jautājumā, liecina par Putina vēlmi šajā Baltijas valstī nostiprināt savu ietekmi.
"Tikai nesen vēl Krievijā nolēma par pensiju palielināšanu kara veterāniem Latvijā. Tāpat arī krievvalodīgo organizācijas šeit kļuvušas krietni manāmākas," savu apgalvojumu skaidro profesors. Galeoti gan piemin, ka Latvijā, pateicoties nostiprinātajām attiecībām ar Eiropas Savienību un NATO, Ukrainas scenārijs esot maz ticams.
