Vides aktīvisti iepretim Eiropas Komisijas mītnei novietojuši liela izmēra plakātu, uz kura angļu valodā teikts "Apturiet nepabeigtā termināla darbību". Plakātā arī uzsvērts, ka nedrīkst izmantot terminālu bez saskaņota avārijas seku likvidēšanas plāna.
Vides aktīvisti neizkliedz nekādus saukļus un, rokās turot VAK un LZP karogus, mierīgi diskutē savā starpā. Nenotiek arī nekādi "zaļo" piketiem raksturīgie teatrālie uzvedumi.
Piketētāji ES komisijas pārstāvniecībā iesniedza vēstuli, kurā skaidrots, kāpēc Būtiņģes termināls apdraud vidi, un izklāstīti vides piesārņošanas gadījumi kopš 21.jūlija, kad termināls uzsāka darbu.
LZP līdzpriekšsēdētājs Valdis Felsbergs žurnālistiem pastāstīja, ka vēstuli pieņēmis EK delegācijas vadītājs Ginters Veiss, kurš solījis turpināt sekot problēmām Būtiņģē, kā arī apsolīja veicināt Latvijas un Lietuvas sarunas.
"Eiropas Komisija kalpos kā katalizators sarunām," teica Felsbergs. Viņš arī atzina, ka piketa mērķis ir sasniegts - EK uzmanība pronlēmai ir pievērsta.
"Zaļo" vēstuli, pēc Felsberga teiktā, nosūtīs uz EK mītni Briselē, kur tiks sagatavota atbilde. Tomēr LZP līdzpriekšēdētājs atzina, ka vēstules atbildes saturs nav būtisks. "Svarīgi ir tas, lai ES amatpersonas, kas lemj par jaunu valstu uzņemšanu, ņemtu vērā Būtiņģes problēmu," pauda Felsbergs.
EK iesniegtajā vēstulē uzskaitīts, ka terminālā nav atkritumu savākšanas un attīrīšanas iekārtu, nav akvatorijas, kuru avārijas gadījumā ierobežot, atvieglojot avārijas seku likvidēšanu, turklāt avārijas seku likvidācijas tehnika atrodas 20 jūdzes no termināla - Klaipēdā.
Vēl uzsvērts, ka ekonomisku apsvērumu dēļ terminālā naftas produkti tiks pārkrauti nepiemērotos laika apstākļos - pārāk lielos viļņos.
"Zaļie" arī uzskata, ka Lietuva nevēlas uzņemties atbildību par terminālu. Vēstulē pausts, ka Lietuva izvairās no jebkādām sarunām ar Latviju par centieniem panākt divpusējos līgumus par kopīgu jūras monitoringu, avārijas seku likvidācijas plānu un vides kaitējuma kompensēšanu.
Četros mēnešos, kopš termināls sāka darbu, Latvijas piekrastē četras reizes izskalots piesārņojums, kura izcelsmi nebija iespējams noteikt, skaidrots vēstulē Eiropas Komisijai.
Valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, būtu jāatsakās no tehnoloģijas ikvienā saimniecības sektorā, ja iespējamas modernākas tehnoloģijas, pauž vides aktīvisti.
Viņi arī uzsver, ka Lietuvā pie Latvijas robežas ir trīs uzņēmumi, kas rada pārrobežu kaitējumu videi - Būtiņģes termināls, Ignalinas AES un Mažeiķu naftas pārstrādes kombināts.
LZP līderis Indulis Emsis žurnālistiem pauda uzskatu, ka "Lietuva pati iekritusi slazdā", jo Būtiņģes termināls bijis iecerēts ekonomiskās situācijas uzlabošanai, bet šobrīd tas nepārtraukti pieprasa jaunas investīcijas.
Emsis arī sacīja, ka Lietuvai vienalga būs jābūvē jauna osta, jo "neviens pludiņš Baltijas jūrā nevar ilgi peldēt", jo jūrā ir īpatnēji laika apstākļi.
Pēc Emša teiktā, kuģi pie termināla stāvēs dīkstāvē un ar to būs neapmierināti. Tāpēc kravas pārkraus nepiemērotos laika apstākļos un avārijas būs neizbēgamas. "Ja tā būs, Lietuva pati sapratīs, ka šāds kravu pārkraušanas modelis ir nepiemērots," klāstīja Emsis.
Jau vairākkārt vēstīts, ka 6.decembrī, plīstot kāda tankkuģa naftas pārsūknēšanas caurulei, jūrā izplūdušas aptuveni trīsarpus tonnas jēlnaftas. Lietuva naftas noplūdes gadījumu apstiprināja, taču vēlāk paziņoja, ka noplūde nav notikusi un avārijas apstiprināšana bija kļūda.