Foto: AFP/Scanpix
Ceturtdien, 15. decembrī, Briselē noslēdzās gada pēdējā Eiropas Savienības (ES) līderu kopīgā tikšanās, kuras laikā pagarinātas sankcijas pret Krieviju, kā arī panākta vienošanās ar Nīderlandi, lai tā neliktu šķēršļus Asociācijas līguma parakstīšanai ar Ukrainu. Tiesa gan, kā norāda "Politico", ES premjeru un prezidentu tikšanās lielā mērā pavadīta Sīrijas traģisko notikumu ēnā.

Vēstīts, ka ES dalībvalstu līderi ceturtdien panākuši vienošanos par garantijām, kas dos Nīderlandei iespēju ratificēt tā dēvēto bloka asociācijas līgumu ar Ukrainu, kuru nīderlandieši iepriekš noraidīja referendumā. Tāpat līderi vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu.

Kā vēsta "Politico" avoti, samits gan lielā mērā pagājis drūmās noskaņās par to, ka pašreizējos apstākļos ES nevar būtiski ietekmēt asiņainos notikumus Sīrijā. Jau ziņots, ka Alepo austrumos, kur sākta evakuācija, joprojām atrodas aptuveni 50 000 cilvēku. Šonedēļ Alepo cīņu laikā nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju, tostarp sievietes un bērni.

Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks samita noslēgumā uzsvēra, ka ES iespējas Sīrijā ir ļoti ierobežotas. "Runājot tieši, saskaroties ar Sīrijas režīma un tā atbalstītāju brutalitāti, īpaši Krievijas un Irānas, mēs neesam tik efektīvi, kā gribētos," sacīja Tusks, piebilstot, ka Eiropa nav vienaldzīga par notiekošo Sīrijā un turpinās diplomātisko spiedienu, lai pasargātu kauju krustugunīs nonākušos civiliedzīvotājus.

Arī Vācijas kanclere Angele Merkele, komentējot notikušo samitu, pauda nožēlu par notiekošo Sīrijā un Eiropas bezspēcību, notiekošajā raugoties no malas.

"Šīs sarunas bija ļoti depresīvas, jo mēs visi esam redzējuši ko tādu, kas mums liek kaunēties, un liek vēlēties, kaut mēs varētu iesākt ko vairāk," notikumus Alepo komentēja Merkele.

Pirms samita sākuma ES līderus Briselē uzrunāja Alepo pilsētas mērs Brita Hasans, kurš lūdza nedomāt par tiem postījumiem, kas pilsētai un cilvēkiem jau nodarīti, bet censties paglābt tās sievietes un bērnus, kas palikuši iesprostoti karalauka vidū.

Foto: AFP/Scanpix

Pēc sanāksmes ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni norādīja, ka ES darīs to, ko atļauj pašreizējie resursi, proti, atbalstīs ANO darbu Sīrijā, kā arī turpinās sarunas ar Irānu. Viņa arī apstiprināja, ka samita laikā nav lemts par sankciju piemērošanu Krievijai par tās darbību Sīrijā.

Vēstīts, ka Krievijas atbalstītajiem Sīrijas valdības spēkiem pārņemot arvien jaunus Alepo rajonus, kas atradās nemiernieku kontrolē, gājuši bojā civiliedzīvotāji.

Dienas kartībā atgriežas Grieķija

Pēc ilgāka pārtraukuma ES līderi apsprieda situāciju Grieķijā. Uzmanību piesaistījis Grieķijas premjera Alekša Cipra plāns izmaksāt Ziemassvētku bonusa maksājumus valsts pensionāriem 617 miljonu eiro apmērā.

Cipra plāns sadusmojis Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) fonda pārstāvjus, kas uzrauga, lai parādos grimstošā ES dalībvalsts ievērotu stingru taupības režīmu. ESM pārstāvji brīdinājuši – ja Ciprs nolems izmaksāt bonusmaksājumus, tad varētu sekot ESM sankcijas.

Tikmēr samita laikā Francijas prezidents Fransuā Olands izteicies, ka Grieķijas jautājumā vajadzētu rast kādu kompromisu, vēsta "Politico". Viņš norādījis, ka jāizturas pret Grieķiju ar cieņu un jāļauj valstij pieņemt arī kādus suverēnus lēmumus.

Vientuļā Lielbritānijas premjere

Pēc samita soctīklos populārs kļuva video, kurā redzams, ka Lielbritānijas premjere stāv viena starp ES līderiem, kuri viņai nepievērš uzmanību.

Arī līderu tradicionālās vakariņas, runājot par "Brexit", notika bez Lielbritānijas valdības vadītājas līdzdalības.Viņa Briseles vizītes laikā īsi informējusi pārējo valstu vadītājus par "Brexit" gaitu Lielbritānijā.

Jāatgādina, ka Londonas Augstā tiesa nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai, jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no ES. Mejas vadītā valdība lēmumu pārsūdzējusi, un pārsūdzētais tiesas spriedums gaidāms janvārī.

Arī Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš apmeklē ES līderu sanāksmes, ceturtdien ticies ar Lielbritānijas premjerministri, solot pieskatīt, lai Lielbritānijas izstāšanās no ES procesā netiktu pārkāptas šajā valstī dzīvojošo Latvijas pilsoņu intereses. Līdzīga saruna Mejai notikusi ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Foto: Reuters/Scanpix

Sanāksme notika klātesot NATO ģenerālsekretāram Janam Stoltenbergam, kurš samita laikā apliecinājis gatavību runāt par ciešāku NATO un ES sadarbību militārajā jomā.

Iepazīties ar ES līderu sanāksmes oficiālajiem secinājumiem iespējams šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!