Foto: AFP/Scanpix

Ziemeļkoreja ceturtdien piedraudējusi izmantot savas tiesības dot "preventīvu kodoluzbrukumu" ikvienam agresoram. Phenjanas agresīvā retorika ir pastiprinājusies pirms gaidāmā ANO Drošības padomes balsojuma par sankcijām pret Ziemeļkoreju, vēsta aģentūra "Reuters".

"Kamēr vien ASV gatavojas izraisīt kodolkaru, mēs izmantosim savas tiesības dot preventīvu kodoluzbrukumu agresora galvenajai mītnei, lai aizsargātu mūsu augstākās intereses," Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA izplatīja Ārlietu ministrijas paziņojumu.

Ziemeļkoreja jau otrdien piedraudēja lauzt 1953. gadā noslēgto pamiera līgumu, kas izbeidza Korejas karu, reaģējot uz ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām, kā arī uz gaidāmo sankciju paplašināšanu pret Phenjanu tās februāra kodolizmēģinājuma dēļ. Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka Ziemeļkorejā notiek plašas militārās mācības.

Speciālisti gan norāda, ka Phenjanai nav spējīga dot kodoltriecienu ASV. Lai gan Ziemeļkoreja paziņoja, ka valsts ceturtajā kodolizmēģinājumā veiksmīgi pārbaudīta maza un jaudīga ierīce, bet vēlāk draudēja, ka ASV ir tās kodolieroču sasniedzamības zonā, atsevišķi Rietumu speciālisti gan uzskata, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešami vēl gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu.

Tāpat analītiķi apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.

Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē.  

Vēstīts, ka ANO Drošības padome ceturtdien balsos par rezolūciju, kas paredz paplašināt pret Phenjanu vērstās sankcijas, reaģējot uz februārī notikušo kodolizmēģinājumu. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodolizmēģinājumus un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.

Šonedēļ par sankcijām pret Ziemeļkoreju vienojās ASV un Phenjanas galvenā sabiedrotā - Ķīna. Sankcijas būs vērstas pret Ziemeļkorejas diplomātiem, naudas pārvedumiem un luksusa preču pieejamību. Tās paredz arī iesaldēt trīs privātpersonu un ar armiju saistītu kompāniju aktīvus.

Speciālisti ir nobažījušies, ka Ziemeļkoreja cenšas radīt pietiekami mazu kodolierīci, ko varētu izmantot par kaujas galviņu starpkontinentālajām raķetēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!