Foto: LETA

Formālā vara Eiropā it kā pieder Žanam Klodam Junkeram un Donaldam Tuskam, taču reālpolitika ir tāda, ka Eiropā toni nosaka Vācija un Francija, tā pēc Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzrunas Eiropas Parlamentā (EP) norādīja Roberts Zīle, kurš ir viens no Latvijas deputātiem EP.

"Tagad, laikā, kad Vācija ir vienpusēji robežas atkal uzcēlusi, Merkele un Olands mēģina mazināt apmulsumu. Ko no šī varam secināt - neatkarīgi no līderu spējām un no tā, ka formālā vara Eiropā it kā pieder Junkeram un Tuskam, nekas nav mainījies. Reālpolitika ir tāda, ka Eiropā toni nosaka šīs divas valstis. Raksturīgs piemērs ir nesenā Vācijas politikas maiņa, nekonsultējoties ar citiem, attiecībā uz bēgļu plūsmām, kas noveda pie Šengenas vājināšanās," pauda Zīle, piebilstot, ka runas par ciešāku Eiropu nevieš uzticību.

Arī EP deputāts Andrejs Mamikins sprieda, ka uzruna lielā mērā atainojusi spēku sadalījumu ES: "Zīmīgi, ka šodien pirmais uzstājās sociālists Francijas Prezidents Fransuā Olands un tikai pēc viņa - kristīgā demokrāte Vācijas kanclere Angela Merkele. Tas nozīmē, ka neskatoties uz to, ka sociālisti Eiropas Parlamentā ir otrā lielākā grupa, sociālistu ietekme Eiropas mērogā pieaug."

Tāpat Mamikins pauda pārliecību, ka Olands savā runā esot norādījis uz valstu suverenitātes norietu, kas esot "akmentiņš Latvijas politiķu dārzā'', jo ''vairāk Eiropā spēlēt nacionālistu karti nav iespējams".

Viņš arī izcēla Merkeles pausto saistībā ar notikumiem Ukrainā: "Kanclere Merkele atzīmēja, ka situācija Ukrainā faktiski ir atrisināta, un "Normandijas formāts" kopā ar Prezidentu Putinu nodrošināja pamieru Ukrainā un garantiju uz tikai politisku notikumu attīstību."

''Šie signāli vairāk nekā skaidri norāda Latvijai, ka tā būs spiesta rīkoties, patīk tas kādam vai, nē, jo runāja divu visspēcīgāko Eiropas valstu līderi,'' pauda Mamikins.

Simboliskā abu Eiropas Savienības (ES) lielvalstu kopīgā vizīte notika 25 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās un 26 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas. Šo faktu uzsvēra arī EP deputāte Sandra Kalniete, atgādinot, ka pirms 26 gadiem EP uzrunāja toreizējais Francijas prezidents Fransuā Miterāns un Vācijas kanclers Helmuts Kols. Kalniete norādīja, ka gan toreiz, gan tagad Eiropa stāv lielu pārmaiņu priekšā, tikai šoreiz tās izraisījusi milzīgā bēgļu plūsma.

"Francijas prezidenta un Vācijas kancleres kopīgā uzruna bija simboliska, jo apliecināja, ka abas valstis ir apņēmības pilnas strādāt kopā, lai Eiropa pārvarētu krīzes un kļūtu stiprāka. Svarīgi, ka uzstājoties ETP grupas sēdē, Angela Merkele uzsvēra, ka Sīrija un Ukraina ir atsevišķi risināmi jautājumi. Sankcijas pret Krieviju būs spēkā, kamēr Ukraina atgūs pilnīgu kontroli pār savu robežu," pauda Kalniete.

Jau vēstīts, ka trešdien Francijas un Vācijas līderi uzrunā EP skāra vairākus tematus, tostarp tika runāts par bēgļu krīzi un situāciju Sīrijā, par ko Olands izteicās brīdinoši: "Ja mēs ļausim reliģiskajām konfrontācijām kļūt vēl lielākām, nevajadzētu uzskatīt, ka mēs būsim aizsargāti. Tas būs pilnapmēra karš - karš, kas skars mūsu pašu teritorijas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!