Ziemeļatlantija ir viena no retajām vietām pasaulē, kur novērota okeāna virsmas temperatūras pazemināšanās, nevis paaugstināšanās. Viens no populārākajiem šī fenomena skaidrojumiem ir globālās sasilšanas izraisītās ledāju kušanas ietekme - okeānā ieplūst liels daudzums saldūdens no Grenlandes, zemā sāļu satura dēļ tas paliek ūdens virspusē, nevis nogrimst, tādējādi izjaucot līdzsvaru ūdens cirkulācijā.
Pakāpeniska Golfa straumes vājināšanās novērota jau pagājušajā gadsimtā, un tuvākajos gados siltuma pārnese no dienvidiem uz ziemeļiem varētu samazināties ievērojami straujāk.
Ja ūdens cirkulācija Atlantijas okeānā tiešām izmainīsies, tas ietekmēs laikapstākļus visos reģionos ap Atlantijas okeānu, krasākās klimata pārmaiņas gaidāmas Britu salās, Skandināvijā un Islandē, kur siltā Ziemeļatlantijas straume līdz šim nodrošinājusi maigu klimatu, salīdzinot ar laikapstākļiem šajos pašos platuma grādos Kanādā un Sibīrijā.
Neviens gan neprognozē tik drastiskas izmaiņas kā filmā "Diena pēc rītdienas", tomēr Eiropas rietumos un ziemeļos iespējama būtiska gada vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās, kā arī mazāks nokrišņu daudzums, retākas un vājākas vētras. Izmaiņas skartu arī reģionus, kas atrodas tālāk no okeāna, turklāt vietām gaisa temperatūra paaugstinātos un plosītos spēcīgākas vētras, varētu mainīties arī tropisko ciklonu virzība.
Lielbritānijas meteoroloģijas dienests "Met Office" jau septembrī vēstīja, ka sākušās lielas pārmaiņas globālā klimata sistēmā, kas tuvāko gadu laikā būtiski ietekmēs gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Lai gan vairums pasaules reģionu arvien vairāk izjutīs sasilšanas sekas, Eiropā saistībā ar vēsās fāzes iestāšanos Ziemeļatlantijā tuvākajā desmitgadē varētu būt vēsākas un sausākas vasaras, iespējama arī ledus platības palielināšanās Arktikā, prognozē "Met Office".
