Hloroflurokarboni, kas ir īpaši kaitīgi ozona slānim tika aizliegti pirms vairākām desmitgadēm. Šīs vielas emisijas atmosfērā noplūda no ledusskapjiem, dažādiem aerosoliem un šķīdinātājiem. 1987. gadā, parakstot Monreālas vienošanos, visas ANO dalībvalstis vienojās par ozonam kaitīgo vielu, tostarp hloroflurokarbonu aizliegšanu. Monreālas līgums ir uzskatīts par vienu no efektīvākajiem vides aizsardzības līgumiem pasaulē, raksta "Popular Science".
Tomēr CFC-11 – viena no kaitīgajām vielām atkal ir fiksēta atmosfērā. To uzskata par otru ar hloroflurokarboniem bagātāko vielu, kas apdraud ne tikai ozona slāni, bet arī veicina siltumnīcas gāzes efektu, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Šobrīd nav zināms tas, kādu darbību rezultātā viela atkal nonāk atmosfērā. Pirmie analīžu rezultāti liecina, ka CFC-11 emisiju avots varētu būt Austrumāzija, tomēr konkrētāka informācija šobrīd nav pieejama.
Ozona slānim ir būtiska loma dzīvības aizsargāšanā uz planētas Zeme – tas pasargā no Saules kaitīgo ultravioleto staru radītās radiācijas. Hloroflurokarbonu emisijas ozona slānī rada caurumus, ļaujot kaitīgajam starojumam vieglāk nonākt uz planētas.
Monreālas vienošanās bija ārkārtīgi svarīga ozona slāņa atjaunošanas kontekstā – kaitīgo vielu emisijas ievērojami saruka pēc līguma parakstīšanas. Vairāki zinātnieki un eksperti ir pārsteigti par to, ka hloroflurokarbonu klātbūtne atkal ir fiksēta atmosfērā, tomēr cer, ka atbildīgie aktori veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu negatīvās sekas.
