Daži Ukrainā 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā notikušās protesta kustības – Maidana – dalībnieki uzskata, ka viņus situši Ukrainas milicijas specvienības "Berkut" formās pārģērbti Krievijas specdienestu darbinieki, vēsta aģentūra UNIAN.
Tas teikts ziņojumā, kuru sagatavojusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk tekstā – Komiteja).
Ziņojumā pieminēts pilsoņa "F" stāsts, kura identitāte netiek atklāta. Viņš kopā ar vairākiem citiem Maidana dalībniekiem ticis aizturēts 2014. gada 18. februārī ēkā, kurā slēpās no likumsargiem.
Pēc sākotnējas piekaušanas viņš aiz kājām novilkts lejā pa trepēm un izvests pagalmā, kur atvesti arī citi aizturētie. Te aktīvisti nopratināti un atkal sisti. "F" ir pilnībā pārliecināts, ka daži no pratinātājiem un sitējiem bija maskēti Krievijas specdienestu darbinieki, teikts ziņojumā.
Šīm personām bijis krieviem raksturīgs akcents, turklāt viens no pratinātājiem pēc sišanas teicis: "Ja jūs būtu manā zemē, jūs uzreiz nogalinātu."
Ziņojums atsaucas arī uz vienu no "Automaidan" kustības līderiem Dmitriju Bulatovu, kuru nolaupīja 2014. gada 22. janvārī un gūstā turēja līdz 31. janvārim. Bulatovs Komitejas pārstāvjiem pastāstīja, ka viņš turēts tumšā telpā ar maisu galvā. Bulatovs spīdzināts, viņam nogriezta daļa auss. Pratinātāju mērķis bijis noskaidrot, kas finansē "Automaidan" kustību.
"Bulatovs atceras, ka viņi visi it kā runājuši ar izteiktu krievu akcentu. Viņi vienmēr izmantojuši "jūs" vai "viņi", kad tika runāts par Ukrainas pilsoņiem. Šie apstākļi un atsevišķi jautājumi, ko uzdeva nolaupītāji, likuši viņam noticēt, ka viņu spīdzināja Krievijas pilsoņi, kas strādā Krievijas vai Ukrainas specdienestu labā," teikts ziņojumā.
Tikmēr Ukrainas valdības atbildē Komitejas ziņojumam teikts, ka pašlaik nav datu, kas apstiprinātu, ka starp Ukrainas Iekšlietu ministrijas specvienību darbiniekiem, kas atradās Kijevā 2014. gada janvārī un februārī, būtu bijuši Krievijas un citu valstu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.
Tomēr šī informācija vēl tiek pārbaudīta pirmstiesas izmeklēšanā, teikts valdības atbildē.
Vēstīts, ka 2013. gada novembrī Kijevā sākās demonstrācijas pret prezidenta Viktora Janukoviča valdības lēmumu tomēr neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), izvēloties par labu uz Krieviju orientētai politikai. Pēc varasiestāžu mēģinājuma izdzenāt demonstrantus, kas pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, protesti pieņēmās spēkā, iegūstot pret valdošo varu vērstu ievirzi.
Pret demonstrantiem tika sūtīta milicijas specvienība "Berkut". Parādījās ziņas, ka aktīvisti tiek nolaupīti un piekauti. Protestētājus, kas izgāja ārpus laukuma, vajājuši civilā ģērbti algoti huligāni - "tituškas". Kāds protestu dalībnieks tika piekauts un pamests mežā, kur vēlāk atrasts miris.
Protesti kulminēja ar asiņainām drošības spēku un demonstrantu sadursmēm februārī, pēc kurām Janukovičs bēga uz Krieviju. Pa protestētājiem tika atklāta uguns. Nemieros gāja bojā aptuveni 100 cilvēku.
Jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (UDD) vadītājs Valentīns Naļivaičenko atklāja, ka struktūras, kurām bija jākalpo Ukrainas interesēm, bijušas pilnas ar Krievijas aģentiem, kuri kopā ar augstām dienestu amatpersonām plānojuši Maidana protestu apspiešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
