Vismaz 54 pasaules valstis ir sadarbojušās ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP) pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem sāktajā ieslodzīto pārsūtīšanas programmā, kuras laikā nolaupīti, aizturēti un spīdzināti cilvēki visā pasaulē, savā ziņojumā secina Ņujorkā bāzēta cilvēktiesību organizācija "Open Society Justice Initiative" (OSJI).
Ziņojuma autori norāda, ka plašā un ekstensīvā programma nebūtu iespējama bez ārvalstu, kuru skaitā daudzas Eiropas valstis, līdzdalības.
"Nav šaubu, ka atbildība par atļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar slepenām aizturēšanām un ārkārtas pārsūtīšanas darbībām, jāuzņemas augsta ranga Buša administrācijas amatpersonām, un nesodāmība, ko viņi ir baudījuši, joprojām paliek nopietnu bažu pamats," laikraksts "The Guardian" citē ziņojumu.
"Bet atbildība par šiem pārkāpumiem nebeidzas pie ASV. Slepenā apcietināšana un ārkārtas izdošanas operācijas, kas slepenības aizsegā paredzētas realizēšanai ārpus ASV, nevarēja īstenot bez aktīvas ārvalstu valdību līdzdalības. Arī šīs valdības ir jāsauc pie atbildības," uzskata OSJI.
Tādās OSJI sarakstā iekļautās valstīs kā Pakistāna, Afganistāna, Ēģipte un Jordānija slepeno cietumu esamība un spīdzināšanas ir labi dokumentētas vairāku gadu garumā. Tomēr sarakstā ir iekļautas arī citas valstis, piemēram, Īrija, Īslande un Kipra, kas slepeni piesegušas operāciju, ļaujot aizturēto pārsūtīšanai izmantot savu gaisa telpu un lidostas.
Kanāda ne tikai ļāvusi izmantot savu gaisa telpu, bet arī sniegusi informāciju, kuras rezultātā uz Sīriju nogādāts un spīdzināts kāds kanādietis, teikts ziņojumā. Ieslodzīto pārsūtīšanas programmā piedalījušās arī Irāna un Sīrija, kuras ir divas trešdaļas no bijušā ASV prezidenta Džordža Buša definētās "ļaunuma ass". Sīrija bijusi viens no biežākajiem galamērķiem pārsūtītajām personām, norādīts ziņojumā.
"The Guardian" uzsver, ka sarakstā līdzās Zviedrijas un Somijas vārdam nav nekas minēts par Norvēģijas iesaisti programmā. Līdzīga situācija, kad kāda valsts acīmredzami izkrīt no saraksta, ir ar Tuvajiem Austrumiem – kamēr daudzas reģiona valstis ir iesaistītas, sarakstā neparādās Izraēlas vārds.
Starp Eiropas valstīm, kuras sadarbojušās ar CIP, ir arī Lielbritānija, Spānija, Vācija, Portugāle un Austrija. Slepenie cietumi, piemēram, atradušies Polijā, Lietuvā un Rumānijā. Sarakstā neparādās Francija, Nīderlande, Ungārija un Krievija, kamēr sadarbojusies ir arī Gruzija.
OSJI ziņojumā norāda, ka pilnīgs ārvalstu iesaistīšanās apmērs CIP operācijās joprojām varētu būt nezināms. Organizācija uzsver, ka ASV tiesas ir "slēgtas" slepenās apcietināšanas upuriem, bet apsūdzības par citu valdību iesaisti tiek izskatītas tiesās visā pasaulē.
Organizācija aicina ASV valdību atteikties no programmas, slēgt visus slepenos cietumus un sākt izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai noteiktu amatpersonu atbildību. Tāpat OSJI aicina no līdzdalības programmā atteikties un izmeklēšanu sākt ārvalstu valdībām, lai nodrošinātu, ka turpmāk pretterorisma operācijas nav pretrunā ar cilvēktiesību normām.
Medijos jau gadiem izskan ziņas par pagājušajā desmitgadē izveidotiem slepeniem CIP cietumiem Eiropas valstīs. Pagājušajā gadā Eiroparlaments aicināja Eiropas valstu valdības veikt izmeklēšanas par šīm apsūdzībām, īpaši izceļot Poliju, Lietuvu un Rumāniju. CIP cietumu eksistenci Lietuvā aicināja izmeklēt arī ANO.
