Zviedrijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka, reaģējot uz globālajiem drošības izaicinājumiem, jau šovasar atjaunos obligāto militāro dienestu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
"Valdība vēlas daudz stabilāku personāla sistēmu un palielināt militārās spējas, jo drošības situācija ir mainījusies," vietējiem medijiem paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Haltkvists.
Zviedrijā obligātais militārais dienests tika likvidēts 2010. gadā, jo tas tika uzskatīts par nepiemērotu modernās armijas vajadzību nodrošināšanai.
Zviedrijas valdības piedāvātais likumprojekts paredz obligāto iesaukšanu atsākt jau šovasar. Dienesta ilgums būtu 11 mēneši. Sagaidāms, ka parlaments šo priekšlikumu apstiprinās.
Neitrālā Zviedrija nav NATO dalībvalsts, bet kopš 1994. gada ir iesaistījusies programmā Partnerattiecības mieram, kas paredzēta alianses sadarbībai ar organizācijā neietilpstošām valstīm.
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā un pieaugošās militārās aktivitātes pie kaimiņvalstu robežām, Zviedrija un Somija ir pastiprinājušas militāro sadarbību ar ASV.
Savukārt Maskava ir brīdinājusi, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO izraisītu smagas sekas.
Zviedrija pēdējos gados jau sākusi pastiprināt armiju. Pirms tam Krievija militārajās mācībās izspēlējusi uzbrukumu Gotlandes salai un citiem mērķiem Zviedrijā.
Savukārt 2013. gadā Krievija militārajās mācībās izspēlējusi kodoluzbrukumu Zviedrijai.
Bažas par Kremļa nodomiem Eiropā kļuvušas sevišķi aktuālas kopš 2014. gada pavasarī Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sāka atbalstīt prokremliskus kaujiniekus Austrumukrainā.
