"Mēs pārtraucām mācības, jo bija pazīmes par nezināmu zemūdens aktivitāti," norādīja bruņoto spēku preses pārstāvis Jespers Tengrots.
Mācībām bija jānotiek no 21. līdz 24. aprīlim. Pēc to pārtraukšanas teritoriju novēroja no gaisa un jūras dzelmi pārbaudīja ūdenslīdēji.
"Jūras dibenā tika atrastas pēdas, (..) bet tās nevarēja saistīt ar šīm pazīmēm," skaidroja Tengrots.
Viņš arī uzsvēra, ka frāze "nezināma zemūdens aktivitāte" attiecas ne tikai uz zemūdeņu darbību.
2014.gada oktobrī Zviedrija veica lielāko militāro operāciju kopš Aukstā kara, meklējot ārvalstu zemūdeni savos teritoriālajos ūdeņos. Zviedrija neapsūdzēja nevienu konkrētu valsti, bet vairums Zviedrijas militāro ekspertu uzskata, ka tā bija Krievijas zemūdene.
Nespēja atrast zemūdeni raisīja bažas par Zviedrijas militārajām spējām, kas sarukušas pēc gadiem ilgas aizsardzības izdevumu samazināšanas.
Zviedrijas valdība pērn paziņoja, ka laikā no 2016. līdz 2020. gadam savus aizsardzības izdevumus palielinās par 10,2 miljardiem Zviedrijas kronu (1,1 miljardu eiro).
