Valdība piektdien ārkārtas sēdē vienojusies gandrīz par visiem nākama gada valsts budžeta izdevumiem un tā uzbūvi, kopumā nākamgad paredzot ieņēmumus 3,7 miljardu apmērā un izdevumus 4,3 miljardu latu apmērā, nepārsniedzot deficītu 8,5% no iekšzemes kopprodukta un veicot 500 miljonu latu konsolidāciju.

Budžets sagatavots ar 4% IKP krituma prognozi. Budžeta izdevumi nākamgad plānoti aptuveni 2007.gadā līmenī, bet ieņēmumi nedaudz lielāki, nekā tie bijuši 2006.gadā.

Par to žurnālistiem piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL) un finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Paredzēts, ka budžeta izdevumi būs par 305 miljoniem latu mazāki, toties ieņēmumi pieaugs par 185 miljoniem latu. Nenodokļu ieņēmumi pieaugs par 18 miljoniem latu.

Repše skaidroja, ka, neskaitot pašvaldību ieņēmumu un izdevumus, 3,73 miljardus latu lielus ieņēmumus, kas būs 31% no IKP, būs 2,5 miljardu latu lielie ieņēmumi valsts pamatbudžeta, un 1,2 miljardu latu lieli ieņēmumi valsts sociālajā budžetā.

Savukārt izdevumus 4,332 miljardu latu apmērā, kas ir 36,4% no IKP, veidos 2,9 miljardu latu lieli izdevumi pamatbudžetā un 1,36 miljardu lieli izdevumi sociālajā budžetā.

Repše arī piebilda, ka no nodokļiem un nodevām plānots iegūt 30,1% no IKP. Repše atzina, ka būs 23,6% būs no pamatbudžeta un 6,5% no pašvaldību pamatbudžeta.

Repše atzina, ka 30,1% ir ļoti zems radītājs, jo Eiropā vidēji tie ir 39%.

"Ar to es negribu teikt, ka mums ir jāpalielina nodokļi, taču mums jāapzinās, ka mēs visas pozīcijas nevaram finansēt tik devīgi," sacīja ministrs.

2007.gada ieņēmumi bija plānoti 4, 489 miljardu latu apmērā, bet izdevumi 4,434 latu apmērā. Savukārt 2006.gadā ieņēmumi bija plānoti 3,237 miljardu latu apmērā, bet izdevumi 3,36 miljardi latu.

2005.gada ieņēmumi bija paredzēt 2,708 miljardu latu apmērā, bet izdevumi 2,85 miljardu latu apmērā.

Valdība aktīvi pie budžeta izstrādes sāka strādāt vasaras nogalē. Līdz pat septembra beigām tā cerēja, ka budžetu vajadzēs konsolidēt vien par 275 miljoniem. Oktobra sākumā ministri nolēma, ka budžeta konsolidācija būs 325 miljonu latu apmērā, taču jau tajā pašā dienā – 3. oktobrī – šādam solim iebilda starptautiskie aizdevēji un Eiropas Savienībā prezidējošā un ar Latvijas ekonomiku cieši saistītā Zviedrija.

Aizdevēji atgādināja, ka vienošanās starp viņiem un Latviju paredz budžetu konsolidēt par 500 miljoniem latu. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš bija paudis cerību, ka budžetu vajadzēs mazināt tik, lai tā deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP, un lai to izdarītu budžetu vajag samazināt par 325, nevis 500 miljoniem. Taču aizdevēji šādi interpretācijai nepiekrita.

Šo nostāju atkāroti otrdien akceptēja arī Eiropas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja. Viņš strikti norādīja, ka Eiropas Komisija negrasās piekāpties Latvijai nemazināt budžetu par 500 miljoniem latu, netieši atgādinot, ka Latviju nepiekāpības gadījumā sagaida maksātnespēja. Jau tiešāk to atzina finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Kopumā Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem vairāku gadu laikā saņems 7,5 miljardus eiro jeb 5,2 miljardus latu, kas tiek saņemti vairākās kārtās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!