Foto: LETA
Valdība par šī gada valsts budžeta papildu konsolidācijas pasākumiem vienojusies lemt slepeni, " lai neizraisītu negatīvu rezonansi sabiedrībā", liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma pavadvēstule.

Valdība par šī gada valsts budžeta papildu konsolidācijas pasākumiem vienojusies lemt slepeni, " lai neizraisītu negatīvu rezonansi sabiedrībā", liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma pavadvēstule.

FM izskatīšanai otrdienas Ministru kabineta (MK) sēdē iesniegusi informatīvo ziņojumu "Par papildu 2011.gada budžetā īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem", kuru pabeidza gatavot jau valdības sēdes laikā.

FM skaidro, kas saskaņā ar valdības deklarāciju MK apņēmies turpināt īstenot "Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā".

FM norāda, ka, "ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, konkrētā jautājuma svarīgumu un, lai neizraisītu negatīvu rezonansi sabiedrībā, informācija ir klasificēta līdz MK lēmuma pieņemšanai par kvalificēta statusa atcelšanu". FM prasa informāciju valdības sēžu dokumentu "e-portfelī" ievietot tikai MK sēdes dalībniekiem un skatīt jautājumu valdības slēgtajā daļā.

Gan pašam informatīvajam ziņojumam, gan MK protokollēmuma projektam piemērots ierobežotas pieejamības informācijas statusu. To, kāpēc jautājums nav sagatavots savlaicīgi, FM skaidro šādi: "Jautājums ir sagatavots laikus, bet ir steidzams pēc būtības." Par lēmuma pieņemšanas galīgo termiņu FM nosaukusi otrdienu.

Kā iespējamais scenārijs valdības sēdes iznākumam neoficiāli tiek minēts, ka MK otrdien uzdos ministrijām līdz kādam vēl nenosauktam datumam iesniegt konkrētus priekšlikums savu izdevumu samazināšanai.

Jau vēstīts, ka koalīcija "vairāk vai mazāk" panākusi galīgo vienošanos par šī gada budžeta papildus konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā, un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nospraustās "sarkanās līnijas" – pabalsti, pensijas un skolotāju algas – netiks skartas, pēc koalīcijas ārkārtas sēdes sacīja ZZS Saeima frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis arī nepiekrita, ka konsolidācija veikta tikai uz ieņēmumu palielināšanas – nodokļus celšanas – rēķina, sakot, ka tomēr piecus miljonus latu plānots iegūt, samazinot ministriju izdevumus. Viņš gan neprecizēja, kādās ministrijās un uz kā rēķina varēs šo naudu ietaupīt.

Konkrētus pasākumus budžeta konsolidācijai Brigmanis neatklāja, solot, ka to darīs premjers Valdis Dombrovskis (V).

Ar Finanšu ministriju saistīti avoti portālam "Delfi" pavēstīja, ka ministrija "šobrīd rēķina, kas palicis pāri no piedāvājuma pēc šārīta koalīcijas sarunām". Ar aprēķiniem uz valdības sēdes slēgtās daļas nobeigumu ieradīsies FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne.

Koalīcija pirmdien, panākot konceptuālu vienošanos par papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, nolēma tomēr piekāpties starptautiskajiem aizdevējiem un šī gada papildus budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanā neieskaitīt "ēnu ekonomikas" apkarošanas rezultātus.

Tāpat secināts, ka ilgtermiņā reālie ieņēmumi no nebanku kreditētāju nodevas ieviešanas varētu būt 1,5 miljoni latu gadā, taču vēl neesot skaidrs, cik daudz varēs iegūt no pirmreizējās licences izsniegšanas. Neoficiāli tiek pieļauts, ka sākotnējā licences cena varētu būt mazākā par iepriekš plānotajiem 50 000 latu.

Aptuveni 1,6 miljonus latu varētu iegūt no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšanas medicīnas iekārtām, kurus neizmanto tieši invalīdi, jo to prasa ES normas.

Tāpat neuzsāks angļu valodas mācīšanu jau no pirmās klases, un vismaz šogad saglabās pašreizējo kārtību - svešvalodu skolēni sāks apgūt trešajā klasē. Tas ļaus ietaupīt līdz miljonam latu.

Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība vairs neesot noraidījusi iespēju samazināt dublējošos augstskolu programmu skaitu, pret ko iebilda iepriekš. Otrdien ZZS varētu piedāvāt konkrētus aprēķinu un redzējumu par konkrētām programmām.

Tāpat FM rosina atteikties no akcīzes palielināšanas dīzeļdegvielai, bet celt akcīzi stiprajam alkoholam no 890 līdz 940 latiem par 1000 litru, kad dotu budžetā papildus ieņēmumus - 4,5 miljonus latu.

FM piedāvā arī celt akcīzes nodokli cigaretēm no 48 līdz 52 latiem par 1000 cigarešu, bet smēķējamai tabakai – no 29 latiem līdz 34 latiem par kilogramu. Tas ļautu budžetā iegūt vēl deviņus miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!