Premjers uzsver, ka "galvenais uzstādījums ir pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu un patēriņu, un tas ir pamatoti". "Tātad runa ir par nekustamā īpašuma un patēriņa nodokļiem," norādīja Dombrovskis, tomēr atturoties prognozēt, kuri tieši nodokļi varētu mainīties.
Uz jautājumu, vai runa varētu būt arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes celšanu, premjers laikrakstam atbildējis: "Nu… Es gribētu sākumā sagaidīt Finanšu ministrijas priekšlikumus un tad par to diskutēt." Tomēr "pašreiz šāds variants arī nav piedāvāts," norāda Ministru prezidents.
Savukārt par iespējamo PVN samazināto likmju atcelšanu Dombrovskis norāda, ka nodokļu politikas pamatnostādnes paredz PVN likmju izlīdzināšanu, taču iepriekšējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pret to tika izteikti iebildumi. "Ir skaidrs, ka katra nozare lobē to, lai tai tiktu saglabāta samazinātā PVN likme," norāda premjers, uzsverot, ka katrs gadījums tiks skatīts atsevišķi.
Viņš atzīst, ka, ņemot vērā "Gazprom" īstenoto ļoti straujo gāzes cenu paaugstinājumu, PVN apkurei "droši vien būtu jāatstāj spēkā samazinātā PVN likme", savukārt attiecībā uz PVN likmi medikamentiem tiekot gaidīti Finanšu ministrijas "alternatīvie priekšlikumi, lai varētu par šīm likmēm runāt tālāk". "Tas ir sāpīgs jautājums, jo te runa ir arī par kompensējamiem medikamentiem, kā rezultātā fiskālais efekts no šāda soļa var tikt "noēsts"," norāda premjers.
Savukārt mājokļa nodokļa likmi, premjera ieskatā, "samērīgāk būtu divkāršot", taču viņš kategoriski izslēdz iespējamu piecpadsmitkārtīgu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu. "Attiecībā uz nekustamo īpašumu zemei vajadzētu saglabāt esošo nodokļa likmi plus 25% pieauguma ierobežojumu, kā tas ir bijis līdz šim. Savukārt attiecībā uz mājokļa nodokli domāju, ka samērīgāk būtu tā likmi divkāršot. Objektīvi ir tas, ka pašreizējās likmes 0,1; 0,2 un 0,3% apmērā ir ļoti zemas. Tomēr 15 reizes tās palielinātas netiks," uzsver Dombrovskis. Līdz ar to likmes, ar kurām mājokļu īpašniekiem varētu būt jārēķinās, ir 0,2; 0,4 un 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības, atzina premjers.
Dombrovskis uzskata, ka bieži apspriestā progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana dotu nopietnu fiskālo efektu vien tad, ja slieksnis, no kura nodokļa likme pieaugtu, būtu pietiekoši zems. Turklāt, viņaprāt, ir arī "diezgan plašas iespējas šādus nodokļus apiet". "Tajos modeļos, kas šajā jomā tiek piedāvāti, fiskālais efekts ir nebūtisks. Beigās šis efekts vēl var izrādīties negatīvs, jo var piespiest kādus starptautiskus uzņēmumus pārcelt savas centrālās mītnes no Latvijas, piemēram, un Igauniju vai Lietuvu," uzskata premjers.
Premjers uzskata, ka nākamā gada budžets būtu jāpieņem jau šogad, neizmantojot visus četrus mēnešus, ko budžeta sagatavošanai likums dod jaunajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām.
2011.gada budžets būs jau trešais, kurā Latvijai jārealizē ievērojami taupības pasākumi. 2009. un 2010. gada budžeti konsolidēti par aptuveni 500 miljoniem latu katrs, nākamgad konsolidācijas apmērs lēsts 350 līdz 390 miljonu apmērā. Vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka 2011. gadā budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6% no IKP, lai 2012. gadā nepārsniegtu 3% no IKP, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
