Šobrīd Latvijā mikrouzņēmumu kritērijiem atbilst vairāk nekā 32 tūkstoši uzņēmumu, kas pēc likuma stāšanās spēkā varēs izvēlēties maksāt 9% nodokļa likmi.
Par likumu nobalsoja 79 deputāti, nevienam nebalsojot pret un neatturoties.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) no Saeimas tribīnes aicināja deputātus atbalstīt likuma spēkā stāšanos šī gada 1.septembrī un klāstīja, ka, ieviešot šo nodokli, tiks noslēgts darbs pie Mikrouzņēmumu atbalsta programmas (MAP) īstenošanas.
Deputāts Kārlis Leiškalns (TP) pēc ministra garās runas gan aizrādīja, ka konceptuāla runāšana par likumprojekta būtību, kad atlicis vien beigās lemt par tā spēkā stāšanās datumu, ir pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli. "Nevajadzētu atbalstīt šādu praksi, jo citādi visi gribēs konceptuāli runāt kameru priekšā pie katra priekšlikuma, un šī Saeima nevienu likumu vairs nevarēs pieņemt," sacīja Leiškalns.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jaunā nodokļa likme būs 9% no apgrozījuma. Par mikoruzņēmumu varēs kļūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Mikrouzņēmuma statusa kandidātiem jāatbilst vairākiem kritērijiem: uzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas, turklāt SIA gadījumā dalībnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi, uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci, neskaitot tos, kas ir promesoši vai no darba atstādināti.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem; uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ja mikrouzņēmums atbilst UIN maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka IIN par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja tā darbinieka ienākumi nepārsniedz 500 latu mēnesī. Ienākumā neietilpst dividendes, kuras aprēķina par mikrouzņēmuma peļņu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jūlija beigās atbalstīja arī priekšlikumus strīdīgajā jautājumā par mikrouzņēmuma darbinieku sociālajām garantijām, paredzot: mikrouzņēmumu nodokli maksājoša uzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad iegūts darbinieka statuss. Darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks aprēķinātas proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam un to faktiskajiem ienākumiem.
Mikrouzņēmuma statusu varēs iegūt, ja uzņēmums rakstveidā būs vienojies ar visiem uzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu. Šāda uzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs atkarīgas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Šīm iemaksām tiks novirzīti 65% no nomaksātā nodokļa.
Lai izvērtētu likuma praktisko īstenošanu, it īpaši likuma piemērošanu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.oktobrim Saeimā būs jāiesniedz attiecīgs ziņojums, nolēma deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
