"Iepriekš likās, ka viņus tas neinteresē un ka, viņuprāt, to var nedarīt, bet tā laikam tomēr nav, un tas mani pozitīvi pārsteidza," sacīja ministrs, norādot, ka ZZS retorika esot mainījusies. Viņš pieļāva, ka tas noticis, jo "par to daudz ir runāts - arī medijos". "Tāpēc pašreizējā apziņa ir, ka tas ir jādara - tas vairs nav jautājums," vērtē Vilks.
Vilks uzskata, ka šobrīd jautājums ir, "cik elastīgi būs koalīcijas partneri mums piekrist". "Skaidrs, ka šie būs nepopulāri pasākumi: atlaist darbiniekus, mazināt pabalstus un subsīdijas," atzīst finanšu ministrs. Šobrīd šīm sarunām koalīcija ir apmēram pusē, un "nedēļas laikā vajadzētu pievārēt arī otru pusi", vērtē Vilks.
Runājot par pagājušajā nedēļā izteikto savas demisijas pieļāvumu, nevienojoties par konsolidāciju ar ZZS, Vilks uzsvēra, ka tomēr pacīnīšoties. "Neesmu pieradis tik vienkārši padoties. Tik vienkārši tas nebūs. Lai viņi (ZZS) atrod argumentus - es no savas puses uz to spiedīšu, prasīšu kaut ko vietā, lai viņi izprastu visu šo lietu," klāsta ministrs.
"Ja ilgāku laiku redzi, ka Latvija koalīcijas veidā atsakās to saprast, ka tas pilnīgi nav vajadzīgs, kā tas izskatījās vēl pirms nedēļas, tad tiešām es kā ministrs jutos bezspēcīgs ietekmēt valstij nepieciešamo notikumu gaitu. Un tas ir absurdi," atzina Vilks, atzīstot, ka iepriekš teikto par demisiju žurnālisti no viņa "faktiski izspieda".
"Savā ziņā jau taisnība bija - ja mani pilnīgi ignorētu, ja es būtu atnācis uz sēdi un man teiktu: "Ko tu esi atnācis? Mums neko no tevis nevajag!", tad tas būtu cits stāsts. Bet es redzu, ka šī attieksme ir mainījusies," klāsta finanšu ministrs.
Vilks pieļāva, ka ZZS pozīciju ietekmējis arī šis viņa pieļāvums par demisiju. "Varbūt viņi pārdomāja, vai radīt politisko krīzi būtu viņu pašu interesēs. Manuprāt, tas tā nav. Un tagad es piekāpties netaisos," uzsvēra ministrs.
Viņš gan norādīja, ka jautājums ir, kas notiek tālāk. "Ja nekas nekustēsies vai - vēl sliktāk - šodien būs pakonsultējušies, bet rīt teiks ko citu, tad man tiešām nav stimula to darīt," atzina Vilks.
Vilks norādīja, ka turpinās koalīcijā skaidrot budžeta konsolidācijas svarīgumu. "Finanšu ministrija nedēļām strādāja un gatavoja informāciju - vai tie cilvēki par velti tikuši dzenāti? Ja paši nav spējīgi nākt klajā ar kaut ko gatavu, tad, lūdzu, uzklausiet, ko citi var likt priekšā," uzsvēra ministrs.
Vilks arī atzina, ka neredzot iespēju atrast naudu ārpus jūtīgajām labklājības, veselības un izglītības jomām. "Ja jau līdz šim tādas iespējas nav bijis un nevieniem ekspertiem es arī tādu piedāvājumu neesmu redzējis, tad kur lai tāda rastos?" retoriski vaicā ministrs, gan piebilstot, ka "nevajadzētu iezīmēt noteiktas jomas". "Kad vienosimies koalīcijā, tad runāsim tālāk," sola Vilks.
Kā vēstīts, koalīcija pirmdien vienojusies par šā gada budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumiem apmēram 27 miljonu latu apmērā, kas cita starpā paredz arī ievērojami mazināt ministrijās un ārkārtas situāciju dienestos - policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, cietumos un citur strādājošo skaitu. Par atlikušo konsolidācijas summu, lai sasniegtu aizdevēju prasīto papildus 50 miljonu latu konsolidāciju, vēl turpinās diskusijas.
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs - ministrijās - par 10%, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā. Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9,6 tūkstošiem tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, 1% uz 32,3 tūkstošiem nodarbināto, bet 21 tūkstotim valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem netiks piemērota samazināšana.
Par konsolidācijas pasākumiem sociālajā jomā vienošanās ar koalīcijas partneriem - ZZS - vēl neesot panākta.
Papildus konsolidācija nepieciešama, jo starptautiskie aizdevēji neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja sabalansēt budžeta ieņēmumus un izdevumus vēl 50 miljonu latu apjomā.