Foto: DELFI
Kamēr eksporta zīmola "Rīgas marka" attīstītāji – Rīgas domes vadība – jau vairāk kā gadu nekādi netiek galā ar zīmola iedzīvināšanu, cits zīmols ar līdzīgu nosaukumu – "Baltijas marka" – veiksmīgi sācis strādāt dažu mēnešu laikā kopš tā radīšanas un uz Maskavu jau nosūtītas pirmās zīmola preces, sestdien raksta laikraksts "Latvijas avīze".

Kā analizē laikraksts, tas iespējams, tādēļ, ka "Baltijas marka" atrodas privāta un politiski ietekmīga uzņēmēja Vasilija Meļņika rokaās.

Uzņēmums ar šādu pašu nosaukumu "Baltijas marka", reģistrēts tikai šā gada 8. martā, bet pēc apmēram trim mēnešiem Krievijā jau nonākušas pirmās kravas ar "Baltijas markas" zīmolu.

Portāla "Firmas.lv" informācija liecina, ka puse no SIA "Baltijas marka" pieder Vasilija Meļņika uzņēmumam "Eiroholdings", bet otra puse – SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Viens no gaļas pārstrādes uzņēmuma īpašniekiem Bislans Abdulmuslimovs ir "Baltijas markas" valdē.

Šīs preču zīmes konsultants ir bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors, pēc tam veselības un aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

"Jau jūlijā ar "Baltijas markas" zīmolu uz Maskavu devās pirmās piecas "fūres" ar pārtiku. Apjoms pagaidām nav liels, tādēļ arī "Baltijas marku" skaļi nereklamējam. Kad tiks sasniegti jau vērā ņemami apjomi, tad sāksim arī reklāmas kampaņu," stāsta Veldre, piebilstot, ka pieklājīgus eksporta apjomus varētu sasniegt jau ap Ziemassvētkiem. Turklāt preces ar "Baltijas marku" eksportēs gan uz NVS valstīm, gan ES un ASV.

Ar "Baltijas markas" zīmolu iecerēts eksportēt ne tikai Latvijas, bet arī citu Baltijas reģiona valstu pārtiku. Tādēļ šobrīd zīmolu izmantojot ne tikai viens no tā īpašniekiem – Rēzeknes gaļas kombināts, bet arī zivju pārstrādes uzņēmums "Kaija" un Lietuvā strādājošā a/s "Mariampoles piena konservi", kas eksportē piena pulveri, kondensēto pienu un sieru "Liliputas". Sarunas par pievienošanos zīmei notiekot ar Lietuvas lielāko gaļas pārstrādātāju "Biovela group" un Vācijas piena produktu tirdzniecības uzņēmumu "Eximo", kura viens no vadītājiem ir latvietis Jānis Cipulis.

Komentē Vinets Veldre: "Interesi izrāda daudzi uzņēmēji, taču aizķeršanās sākas tajā brīdī, kad jāvienojas par kopīgajiem mārketinga izdevumiem. Tam būtu jāatvēl viens līdz divi procenti no eksporta ieņēmumiem. Ne visi ir gatavi tam piekrist."

Iespējams, ka ierobežotie līdzekļi ir viens no nopietnākajiem iemesliem, kādēļ "Baltijas marku" patlaban plaši nereklamē. Jo nākas maksāt arī par "ieejas biļeti" Maskavas lielveikalos. Veldre teic, ka Krievijas tirdzniecības uzņēmums "Monolit", kur "Baltijas markas" produktus pārdod, gan esot noteikusi samazinātu maksu par produktu izvietošanu plauktos.

Lai nauda ienāktu straujāk, tiekot vestas sarunas arī "otrā virzienā", tas ir – meklēti sadarbības partneri Krievijā. Kāds Arhangeļskas zvejniecības uzņēmums jau esot gatavs Latvijas zivapstrādātājiem piegādāt līdz 40 000 tonnām zivju mēnesī, lai tie Krievijas tirgum ar "Baltijas marku" piegādātu jau gatavu, pārstrādātu produktu. Vai sadarbības partneris Latvijā ir atrasts, V. Veldre nezināja.

""Baltijas markas" mērķis ir palielināt Latvijas uzņēmumu ražošanas jaudu noslodzi līdz vismaz 90%. Šobrīd to nevaram panākt, jo atduramies pie izejvielu trūkuma. Un tas ir vērojams visos sektoros – piena, zivju un visu veidu gaļas pārstrādē," stāsta Veldre. Tādēļ Latvijā esot steidzami jādomā par lielu piena, cūku, liellopu un putnu fermu attīstīšanu, jo arī Krievija attīsta savu lauksaimniecību. Vēl piecus līdz desmit gadus lielvalsts sevi pilnībā ar pārtiku nespēšot nodrošināt, taču Latvijas uzņēmumiem šajā tirgū īsti nav ko darīt, ja nav iespējams nodrošināt pietiekamus apjomus.

Par "Baltijas markas" līdziniecei "Rīgas markai" pagaidām ir tikai izstrādāts zīmola grafiskais attēls un noorganizēta prezentācija Maskavas mēram Jurijam Lužkovam, kad šī amatpersona pērn decembrī viesojās Rīgā.

Zīmola praktiskā ieviešana nevedas. Šā gada sākumā atklājās, ka zīmola reģistrēšanu Rīgas dome uzticējusi privātai personai. Kad skandāls nāca gaismā, pilsētas vadība bija spiesta zīmolu reģistrēt uz Rīgas domes vārda. Pēc tam sākās nedienas ar zīmes nolikuma izstrādāšanu. Šā gada aprīlī Rīgas tēvi, netiekot ar šo uzdevumu galā, centās nolikuma un licenču izsniegšanas sistēmas izstrādi nodot Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai (LPUF). Tā kā Rīgas dome atteicās šo darbu finansēt, LPUF pie lietas neķērās.

Kā komentē Inguna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore, preču zīmju attīstīšana ir pareiza, un to vajag darīt. "Diemžēl zīmolam "Rīgas marka" uzņēmēji ir zaudējuši ticību. Līdz šim notikusi tikai šīs zīmes popularizēšana, taču nav izdarīts nekas, lai to varētu lietot. Zīmes nolikuma izstrāde neprasa daudz laika, taču to var izdarīt nevis politiķi, bet gan profesionāļi. Tādēļ apsveicama ir "Baltijas markas" ieviešana, kas notikusi klusu, taču ar rezultātiem. Krievijas tirgū līdz šim veiksmīgi darbojās Zemkopības ministrijas ģerbonis, jo Krievijā nozīme ir varas simboliem. Taču rietumu virzienā veiksmīgi varējām attīstīt "Growing Green in Latvia" zīmolu, par ko esam saņēmuši daudz komplimentu. Diemžēl pašlaik šī zīmola attīstīšana ir nolikta malā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!