Turpmāk valsts atbalstu saņems tikai tādas augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.
Pašlaik valsts atbalsta koģenerācijā saražoto elektroenerģiju, dodot iespēju uzņēmējiem piedalīties konkursā par tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu vai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un šī enerģija jāiepērk "Latvenergo".
No 31.novembra pretendēt uz kvalificēšanos elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu varēs tikai komersants, kura īpašumā vai lietojumā ir vai kurš plāno uzbūvēt elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā un enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus. Tāpat uz valsts atbalstu varēs pretendēt komersants, kurš plāno palielināt tā īpašumā vai lietojumā esošas elektrostacijas jaudu, ja minētā elektrostacija elektroenerģiju ražo koģenerācijā un enerģijas ražošanai izmanto "zaļo enerģiju".
Koģenerācijas stacijas, kas saņēma valsts atbalstu līdz 31.novembrim, saglabās tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiesību iegūšanas brīdī pastāvošajiem nosacījumiem.
Valdības sēdē ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atkārtoja jau valdībai iesniegtajos dokumentos teikto, ka Latvijai ir jāstimulē atjaunojamo energoresursu izmantošana, kā tas notiek citur Eiropā. Tādā veidā Latvijā stiprinās savu energoneatkarību, jo šobrīd vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievijas gāzes milzis "Gazprom", kurš kā monopolists nekautrējoties noteikt augstākas cenas nekā tad, ja tam būtu konkurenti.
Ministrs arī norādīja, ka ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas Latvijā par gāzi maksā ļoti dārgi. Viņš arī noliedza sēdē izskanējušos "Latvijas Gāzes" vadītāja Adriāna Dāvja iebildumus, ka EM atbalsta tikai "zaļo" energoresursu izmantošanu. Kampars atgādināja, ka valsts un EK teikusi jāvārdu LG starpvalstu projektiem.
Dāvis valdības lēmumu dēvēja par pārsteidzīgu. "Šis lēmums ir ļoti sasteigts, neizvērtēts un nepārdomāts," sacīja Dāvis.
Viņš pauda, ka ar gāzi darbināmas stacijas ir visā Eiropā un "Eiropa neskatās, ka sēž uz Krievijas gāzes adatas, viņi skatās tālāk". LG vadītājs uzsvēra, ka Eiropas pieredze pierādot, ka valdības lēmumam nav ekonomiska pamatojuma. Ar "zaļās" enerģijas popularizēšanu var nodarboties tikai ļoti bagātas valstis un Latvija tāda nav, uzskata Dāvis.
Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai iesniegtajos dokumentos atgādina, ka saskaņā ar ES prasībām Latvijas mērķis 2020. gadā no atjaunojamajiem energoresursiem iegūt 40% no patērētās enerģijas apjoma. 2007.gadā no atjaunojamajiem resursiem Latvijā ieguva 29,7% no patēriņa, 2008.gadā - 29,9% no kopējā gala enerģijas patēriņa.
Pašlaik Latvijas koģenerācijas stacijās kā kurināmais lielākoties izmanto dabasgāze, nelielos apjomos izmantojot degvieleļļu un biokurināmos - šķeldu un biogāzi. Koģenerācijas īpatsvars centralizētajā siltumenerģijas piegādē pieaudzis no 37,5% 2000. gadā līdz 51,7% 2008. gadā.
EM atzīmē, ka Latvijas enerģētikas politikas mērķis ir sekmēt gan atjaunojamo energoresursu, tai skaitā biomasu izmantojošu augstas efektivitātes koģenerācijas staciju attīstību, gan arī kūdras un fosilo energoresursu izmantošanu centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē.
Ministrija uzskata, ka par spīti palielinātajam atbalstam koģenerācijas stacijām, valsts atbalsts arī fosilā kurināma izmantotājiem mazina šādu staciju konkurētspēju. Tāpēc būtu
jāpārtrauc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktais atbalsts turpmākai tādu augstas efektivitātes koģenerāciju staciju attīstībai, kas enerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus.
EM apkopotie dati liecina, ka kopš 2006.gada līdz 2010. gada 20.augustam ir izdota 301 atļauja koģenerācijas stacijām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai ar kopējo jaudu 979,271 megavati.
No tām 82 koģenerācijas stacijas ir tādas, kas elektroenerģijas ražošanai plāno izmantot vai izmanto fosilos energoresursiem vai kūdru ar kopējo uzstādīto jaudu 721,535 megavati.