„Uzskatu, ja maksājot 14 santīmu par biogāzes stacijās saražoto elektrības kilovatstundu, šīs stacijas necēla, tad par astoņiem santīmiem, ko paredz jaunais atjaunojamo energoresursu likumprojekts, tās cels vēl mazāk," „Dienas biznesam" paskaidrojis Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
Viņš norādījis, ka no 58 biogāzes kvotu īpašniekiem, kuriem no 2009.gada triju gadu laikā bija jāuzceļ stacijas ar 54 MW kopējo jaudu, šī gada beigās labākajā gadījumā būs uzbūvēti 10 MW.
Jaunā likumprojekta būtība ir atteikties no diskriminējošām kvotu sistēmām, kad dažu elektroenerģijas veidu ražotājiem par noteiktām kvotām maksāja tā saukto „dubulto tarifu", tā vietā ieviešot piemaksu sistēmu. Biogāzes gadījumā papildus elektrības tirgus cenai 3,5 santīmi par kWh tiktu maksātas piemaksas par izmešu samazināšanu un uzstādīto jaudu, kas kopumā veidotu minētos astoņus santīmus, kuri neapmierina ražotājus.
„Ar 14 santīmiem pietiek, lai investīcijas ražotnē, nopietni strādājot, atpelnītu 6-7 gados. Lai būtu pa nullēm, vajag kādus 11 santīmus, protams, ja biogāzes ražošanu grib apturēt pavisam, var likt tos astoņus santīmus", laikrakstam sūrojies viens no nedaudzo biogāzes ražošanas iekārtu īpašniekiem motobraucējs Jānis Vinters.
„Vislielākā netaisnība pašlaik ir tā, ka dabasgāzes koģenerācijas stacijas, kas nav ne atjaunojams, ne vietējās izcelsmes energoresurss, saņem lielāku valsts atbalstu nekā biogāzes stacijas," uz valsts politikas aplamībām laikrakstam norādījis Vinters.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
