Nu jau vairs nav faktiski nekādu šaubu, ka, lai kā beigtos bēdīgi slavenais "Pasažieru vilciena" vilcienu iepirkuma konkurss, Latvija ir smagi ielidojusi jebkurā no iespējamiem iznākumiem, - faktiski var tikai izvēlēties variantu, kurā valsts zaudējumi būs mazāki. Ja kāds domā, ka šāds secinājums ir pārspīlēts, skaitiet nu paši līdzi.
Reizēm nākamās paaudzes uzreiz nevar aptvert, kāpēc tas bijis tieši tā. Kāpēc šis precējis šo un kāpēc tas nocirtis galvu šitam. Droši vien arī brīnīsies, kāpēc Uzvaras parkā vai karātavu kalniņā allaž tik braši aug zāle. Tur nav ne magnētiskās anomālijas, ne mistiskās āderes. Toties der atgādināt, ka reizi gadā, ziedoņa sākumā desmiti tūkstoši tur čurā, kakā, vemj un pa vidu to visu arī iemīca augsnē. Šis gads nebija izņēmums. Visādi citādi viss bija mierīgi. Ushak-off parunāja, Vasjka un Mashka uzdziedāja un uzpļasoja. Kā jau solījis, Urlanovič kopš šī brīža kļuva par jarij nacionaļist. Nu gandrīz par Wafen SS gansu. Visādi citādi viss bija mierīgi. Zāle jau aug griezdamās!
Lai popularizētu latviskās vērtības, izveidots unikāls motocikls – Harley-Davidson Heritage Softail modeļa braucamais apdarināts ar mūsu etnogrāfiskajiem simboliem un nosaukts par Vairu. Kā pirmā braucamo novērtējusi tā vārdamāsa – eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Vaira Vīķe-Freiberga pozē uz Harley-Davidson", Delfi, 29. martā
Kurš gan izdomāja šo spīdošo diplomātisko gājienu? Mazai, lepnai zemei nepievienoties vienotās Eiropas absolūtajam vairākumam. Nevis, protestējot pret šobrīd bezpalīdzīgās Ukrainas Oranžās revolūcijas līderes apcelšanu cietumā, prezidentei nebraukt uz Krimā plānoto samitu, bet doties ceļā. Taču ar citu uzdevumu. Vispirms aizbraukt pie slimības gultā gulošās Jūlijas Timošenko. Tā vietā, lai ciemošanos sāktu ar kafijas dzeršanu varas saulē iedegušā politiskās sāncenses slāpētāja buduārā.
Ja pēc pirmajiem pavasara saules stariem Rīgas bāri, muzeji, veikali, teātri sūdzējās, ka klientu, no kā uzreiz nodīrāt trīs ādas, nav, tad maija sākums grīdu pacēla pie griestiem un tad arī jumtu nocēla. Ārzemnieki, ieraudzījuši, cik Latvijas kalendārā ir daudz svinamu dienu, bariem gāzās šurp un gribēja kļūt par vēl lojālākiem pilsoņiem kā grieķi Eiropā. Par uzturēšanās un darba atļaujām viņi bija gatavi maksāt ne tikai Buldozera noteiktos tūkstošus vien. Daudz daudz vairāk! Likās, ka iestājušies mūžīgie svētki un pat Ushak-off ar Ameriku noriskēja paņemt rokās divriteni. Tāpēc vien jau vēl nav jābrauc un jāmeklē sev gals. Neviens pat negribēja paredzēt, kad svētki beigsies. Te nodziedāti Raimondi un drīz jau būs klāt arī Jāņi! Bet galvenais, ka tas palīdz integrēties un visu tautu rīdzinieki īpaši iecienīja 27.pozu. Vislabāk tā sanāca izglītības Ej Ženijai. Račs un Sipeniece no žūrijas to novērtēja ar 10! Kivlenieks gan šo nesaprata un tikai - 6. Galu galā viņa bērni jau izmācīti.