Amerikas Farmaceitisko pētījumu un ražotāju asociācijas (PhRMA) pētījums "Vēža inovācijas desmitgade, 2006.–2016.", atklāj tos vēža veidus, kur inovācijas, zinātniskie atklājumi un sasniegumi pēdējā desmitgadē ir īpaši daudzsološi.
Ar melanomu dzīvo ilgāk un labāk
Melanoma, visnopietnākā un agresīvākā ādas vēža forma, izraisa 75% no visiem ādas vēža nāves gadījumiem. Ja slimība tiek diagnosticēta agrīni, ārstēšanas prognoze ir laba. Tomēr vēlākās slimības stadijas ir ārkārtīgi bīstamas, īpaši metastātiskā forma, kad vēzis izplatījies organismā. Vēl tikai pirms desmit gadiem metastātiskās melanomas ārstēšana bija ļoti sarežģīta un ierobežota. Pamatā tā paredzēja ķīmijterapiju un starošanu, bet cilvēki bieži sastapās ar smagām blakusparādībām, tostarp gripai līdzīgiem simptomiem, vājumu, nogurumu, zemu asinsspiedienu un apetītes zudumu. Ārstēšana bija maz efektīva, un daudzi pacienti nomira gada laikā pēc diagnozes noteikšanas.
Krasu lūzumu un nozīmīgus uzlabojumus šajā jomā nesuši jaunākie zinātniskie atklājumi, kas ļāvuši labāk izprast vēzi un tā ārstēšanai radīt un izmantot revolucionāras metodes – imūnterapiju un mērķterapiju. Ja vēl pirms 2011. gada dzīvildze metastātiskās melanomas pacientiem bija vien pāris mēnešu, jaunākā un efektīvākā imūnterapija, kas pieejama daudzās attīstītajās pasaules valstīs, nodrošina to, ka 40% pacientu šodien dzīvildze ir divi, trīs gadi un pat vairāk.
Jauno zāļu veiksmes stāsts saistīts ar zinātnieku un zāļu ražotāju sadarbību – pētījumiem daudzu gadu garumā, kuros noskaidrots, ka organisma pasargāšanai no slimības izraisītājiem imūnsistēma mēdz netīši uzbrukt normālām organisma šūnām, izmantojot olbaltumvielas, kas aktivizē vai bremzē imūnās atbildes reakcijas. Pētot vēža mijiedarbību ar imūnsistēmu, tika atklāts, ka dažu audzēju gadījumā organismā ir augsts olbaltumvielu līmenis, kas vājina imūnsistēmu, novēršot aizsardzību pret vēža šūnām. Tālāk sekoja pētījumi, lai izprastu minēto olbaltumvielu lomu un panāktu imūnās sistēmas aktivizēšanu cīņā ar vēzi, radot vēl nebijušas jaunas zāles jeb imūnterapiju. Tās sola ļoti cerīgus rezultātus ne tikai melanomas, bet arī urīnpūšļa, nieru, asins un citu vēža veidu ārstēšanā.
Būtiski, ka jaunās zāles ne tikai palielina izdzīvošanas rādītājus, bet tām ir arī ievērojami mazākas blakusparādības, kas vēža slimniekiem ārstēšanās laikā ļauj saglabāt labu dzīves kvalitāti. Turklāt daudzas jaunās zāles var lietot orāli, samazinot laiku, kas pacientiem jāpavada slimnīcā, tādējādi mazinot arī hospitālās izmaksas.
Kopš 2014. gada jaunās zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai ir reģistrētas ASV, Eiropā un citās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Horvātijā, Bulgārijā u. c. Diemžēl Latvijā pacientiem šīs zāles valsts neapmaksā – tās nav iekļautas zāļu kompensācijas sistēmā, bet ir pieejamas tikai par maksu, kas ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī, un vairums pacientu to nevar atļauties.
Jaunas iespējas krūts vēža ārstēšanā
Milzīgas pārmaiņas pēdējā desmitgadē piedzīvotas arī krūts vēža ārstēšanā, kas ir visizplatītākais vēža veids sievietēm Eiropā un biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm arī Latvijā.
Krūts vēzi var iedalīt trīs veidos. Lielākajai daļai pacienšu ir tā saucamais hormonu receptoru pozitīvais (HR+) krūts audzējs, daļai – HER2+ audzējs (pozitīvs cilvēka epidermas augšanas faktors), kas var būt gan HR+, gan HR-, bet pavisam nelielai daļai sieviešu ir tā saucamais trīskārši negatīvais krūts vēzis, kas nozīmē, ka audzēju šūnās nav ne HR, ne HER2 receptoru.
HR+ un HER2+ krūts audzēja gadījumos ārstēšanai tiek izmantota gan ķīmijterapija, gan mērķterapija, gan nozīmēta hormonterapija, bet pēc ķirurģiskās audzēja izņemšanas – ķīmijterapija un staru terapija. Taču standarta ārstēšana daudzām pacientēm izraisa nevēlamas blakusparādības, daudz laika jāpavada slimnīcā, zāles ievadot venozi. Diemžēl, neraugoties uz saņemto terapiju, slimība var progresēt – līdz 30% sieviešu, kam agrīni diagnosticēts un ārstēts krūts vēzis, attīstās metastātisks krūts vēzis, kad audzējs izplatās citās ķermeņa daļās, apgrūtinot ārstēšanu un radot lielākus draudus dzīvībai.
Tāpēc zinātnieki neatlaidīgi meklē jaunus risinājumus, lai rastu iespēju ārstēt arī citus krūts vēža apakštipus. Vienas no šādām zālēm, kas sniedz jaunu cerību krūts vēža pacientēm, ir jaunās paaudzes medikaments, kas paredzēts tieši HR+/HER2- metastātiskā krūts vēža ārstēšanai. Jaunās inovatīvās zāles bloķē enzīmus, kuriem ir būtiska nozīme vēža šūnu augšanas un dalīšanās procesa regulēšanā. Jaunais pretvēža medikaments šobrīd ir apstiprināts lietošanai jau vairāk nekā 50 valstīs. ASV pacientes tiek ārstētas ar šo jauno un ievērojami efektīvāko mērķterapiju jau gadu, Eiropā medikaments reģistrēts 2016. gada novembrī. Diemžēl Latvijā valsts apmaksāto kompensācijas zāļu sarakstā jaunā mērķterapija pagaidām nav iekļauta. Kamēr Latvija jaunās zāles vēl gaida, pasaulē zinātnieki turpina strādāt – imūnterapija, vēža vakcīnas tehnoloģiju attīstība, kā arī lielāka izpratne par vēža attīstību nākotnē ļauj cerēt uz jaunām, vēl efektīvākām zālēm krūts vēža ārstēšanai.
Latvijas slimnieki joprojām gaida
Kaut gan onkoloģija Latvijā ir pasludināta par vienu no veselības aprūpes jomas prioritātēm, realitāte vēža slimniekiem ir skumja, jo lielākajai daļai diagnožu trūkst paša svarīgākā, lai ārstēšana būtu veiksmīga, proti, jauno zāļu, kas vairo ilgāk un kvalitatīvāk nodzīvotos dzīves gadus. Svarīgi, lai katru smagi slima cilvēka nodzīvoto mēnesi un gadu uztveru kā vērtību un ieguvumu visai valstij, kā arī uzlabot jauno zāļu pieejamību caur kompensācijas sistēmu. Vismaz pašlaik Latvija ir "melnā līdere" jauno un efektīvo zāļu pieejamības ziņā ne tikvien Eiropā, bet arī Baltijā. Taču aizsāktās reformas un paredzētais finansējums vieš cerības par situācijas uzlabošanos Latvijas pacientu interesēs.