Lietu atlikšana, kur reizēm pārmetumi tiek raidīti arī advokātu virzienā, ir tikai viens no iemesliem, kas veicina lietas izskatīšanas ievilkšanos. Patiesībā iemeslu ir daudz, un tie ir gan objektīvi, gan subjektīvi.
Skaidrs, ka mēs esam ieinteresēti strīdu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Taču, kā to panākt? Likuma "Par tiesu varu" 27.1pantā paredzētais tiesas priekšsēdētāja uzdevums noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartu ir viens no redzamākajiem jaunievedumiem likuma līmenī. Laiks rādīs, cik tas būs iedarbīgs. Tomēr lai, panāktu jūtamu efektu, šai problēmai ir jāpieiet kompleksi. Ir nepieciešams gan veikt normatīvo aktu uzlabojumus, gan arī, izvērtējot spēkā esošos likumus, piedāvāt efektīvāku to piemērošanas praksi.
Šajā jomā jau ir izveidojusies laba tradīcija - ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atbalstu rīkot praktisku konferenci "Tiesu procesa efektivizācija". Šajā konferencē satiekas tiesneši, prokurori un advokāti, kas kopīgi izvērtē kādu aktuālu jautājumu vai izveidojušos situāciju kriminālprocesā vai civilprocesā, un izdiskutē iespējas - kā esošā regulējuma ietvaros var šo problēmu efektīvāk atrisināt bez likuma grozījumiem.
Jau vairākus gadus notiek diskusijas par advokātu procesa ieviešanu civilprocesā. Kā galvenais šīs idejas virzīšanas iemesls ir vēlme panākt efektīvāku lietu izskatīšanu, līdz ar to samazinot neizskatīto lietu skaitu tiesās un paātrinot lietu izskatīšanas termiņus. Bez tiesnešiem un bijušā tieslietu ministra J.Bordāna šo ideju jau ir sācis atbalstīt arī likumdevējs ar grozījumiem Civilprocesa likuma 82.panta septītajā daļā, no 2014.gada 4.janvāra paaugstinot advokāta lomu kasācijas instances tiesā.
Diemžēl advokāta piesaistīšana tikai kasācijas instancē var nedod vēlamo efektu visos gadījumos, taču tas parāda pozitīvu tendenci, kuru vajadzētu attīstīt.
Tiesvedības civilprocesā, kur ir liela nozīme sacīkstei, ir svarīgi, lai klienta intereses pārstāvētu augsti kvalificēti speciālisti, kas pārzina ne tikai teoriju, bet bez procesuālām tiesību normām un jaunākajiem likumiem, arī jaunākos tiesu nolēmumu - judikatūru.
Skaidrs, ka advokātiem ir nepārtraukti jāturpina papildināt savas zināšanas, jo tā varēs kvalitatīvāk sniegt juridisko palīdzību klientiem. Tāpēc loģisks bija arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulces lēmums noteikt obligātu kvalifikācijas celšanas prasību visiem advokātiem.
Mums ir jādomā par to, kā padarīt tiesvedību vēl efektīvāku, un advokātu procesa atjaunošana civilprocesā varētu būt viens no priekšnoteikumiem. Jo kvalificētāki procesa dalībnieki ņems dalību lietā, jo profesionālāka būs lietas virzība un lietas izskatīšana būs efektīvāka.
Tomēr ir jānorāda uz aktivitātēm, kas norit pretēji uzsāktajai valsts virzībai tiesu varas sakārtošanā, tostarp arī civilprocesa "profesionalizācijas" virzienā. Sākotnēji bija mēģinājums grozīt Civilprocesa likuma 33.pantu un 44.pantu, blakus advokātam nostādot juristus. Uzslava Saeimai par to, ka tā apskatīja šo jautājumu no sistēmiskā viedokļa un noraidīja šādu jaunievedumu.
Taču vēlme mainīt Civilprocesa likumā noteikto kārtību, ir radījusi Satversmes tiesai papildu darbu - lietas Nr.2013-04-01 "Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta atbilstību Satversmes 91. un 92.pantam" izskatā. Lēmumu šajā jautājumā Satversmes tiesa plānojusi pieņemt 7.februārī.
Runa ir par atsevišķu personu centieniem paplašināt to personu loku, par kuru sniegto pārstāvību civilprocesā uzvarējusī puse varētu pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu, līdzīgi kā tas šodien ir par advokāta sniegto juridisko palīdzību.
Lai gan sākumā varētu šķist, ka tā taču ir laba ideja, jo būs lielāka izvēle starp tiem, kurus varētu ņemt kā savus pārstāvjus. Taču tas ir ļoti tuvredzīgs skatījums. Šādas kārtības pieļaušana negatīvi ietekmētu gan visa civilprocesa efektivitāti, gan arī pašas juridiskās palīdzības kvalitāti Latvijā kopumā.
Lai vienkāršāk izskaidrotu lietas būtību, mēģināšu to ilustrēt ar piemēru saistībā ar ārstniecību. Kā būtu, ja vienlaikus ar diplomētu mediķu sniegtajiem pakalpojumiem (kas ir studējuši daudzus gadus, lai saņemtu atļauju ārstēt pacientus noteiktā jomā) valstij būtu jāapmaksā arī citu personu darbību, kuras ir izārstējušas kādu saslimšanu, piemēram, iesnas, ar tautas medicīnas palīdzību? Tad varētu sekot nākamā prasība par to, lai uz slimnīcām pārskaitāmo valsts finansējumu varētu pretendēt ikviens, kas savā mājā palīdz tikt galā ar kādu slimību. Šāds scenārijs izklausās diezgan neticams un absurds, tomēr reāls, ja kā vienīgais kritērijs ir radīt plašāku izvēles iespēju.
Ilgtermiņā nediferencēta pieeja pārstāvībai civilprocesā var veicināt vispārēju juridiskās kvalitātes samazinājumu. Vairs nebūtu nepieciešams iegūt praktisko pieredzi vairāku gadu laikā un apliecināt savas profesionālās zināšanas eksāmenā, lai varētu pārstāvēt personu tiesā, jo izdevumu atlīdzību varēs pieprasīt no otras puses par jebkura jurista pārstāvību civillietā. Bet varbūt par pārstāvi varētu būt jebkura persona arī "nejurists"? Ir bijuši gadījumi, kad "nejurists'' ir spīdoši pārstāvējis kādas personas intereses tiesā, un arī kāds advokāts nav bijis uzdevuma augstumos, taču tie ir izņēmumu gadījumu, kurus nebūtu pamata padarīt par normu!
Zūd jēga kaut ko darīt vairāk (studēt, kārtot eksāmenu, ievērot ētiku, apdrošināt savu civiltiesisko atbildību u.tml.), ja var piedalīties procesā gandrīz tāpat kā advokāts, neuzņemoties nekādu personisko atbildību. Kopumā tas vājinātu tiesu sistēmu. Kā cīnīsies tiesneši pret šādu juristu nekorekto uzvedību procesā - kam sūdzēsies? Vai mēs gribētu ēst restorānā, kur pie plīts esošā pavāra māku neviens nav pārbaudījis un arī nekontrolē, kāda pārtika tiek izmantota ēdiena gatavošanā un vai tiek ievērotas elementāras higiēnas normas? Atbilde, visticamāk, ir "nē".
Valsts šobrīd nekontrolē šo juristu darbību. Kas aizsargās klientus no nekvalitatīva juridiskā pakalpojuma? Vai būs jāiet pie citiem līdzīgiem juristiem ar cerību, ka šoreiz "neuzmetīs"?
Advokātam ir pienākums turēt noslēpumā klienta sniegto informāciju, nenonākt interešu konfliktā ar savu esošo vai bijušo klientu. Ja tas tiek pārkāpts no advokātu puses, tad pastāv iespēja vērsties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē ar sūdzību.
Ja raugāmies uz citu valstu pieredzi, jāteic, ka vairāku valstu civilprocesa likumi paredz, ka tiesā vispār pārstāvis var būt tikai advokāts (piemēram, Vācijā, Austrijā). Tādēļ mūsu jau tā liberālajā regulējumā, atceļot nosacījumu, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu ir atlīdzināmi izdevumi saistībā ar advokāta palīdzību, šādā situācijā advokāts, faktiski tiek izslēgts no tiesu varai piederoša personu loka. Tādējādi tiks kropļota konkurence.
Zīmējot nākotnes ainu drūmās krāsās, mēs varētu nākotnē krimināllietu izmeklēšanu bez policijas uzticēt arī detektīviem vai vienkārši juristiem, un tiesas spriešanu atdot Latvijā daudzajām šķīrējtiesām? Lietas virzīsies ātri un būs ieekonomēti valsts budžeta līdzekļi.
Tomēr jāsaprot, ka ir noteiktas valsts funkcijas, tostarp arī tiesības uz taisnīgu tiesu, kuru realizācijā piedalās arī advokāts. Savas sociālās lomas realizācija ir saistīta ar tiesībām un pienākumiem, kā arī ierobežojumiem.
Ir saprotama vēlme sakārtot tiesvedību valstī, lai tā būtu ātra un efektīva, taču ir rūpīgi jāizvērtē ātrie papildinājumi, kas var radīt vēl lielāku haosu. Ir jāpatur prāta mehānisms, kas nodrošinās valstisko funkciju realizāciju.
Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome saprot, ka tai sadarbībā ar Tieslietu ministriju būtu jāiesaistās juridiskās palīdzības pieejamības nodrošināšanā mazturīgajiem un jānodrošina efektīvāka nelielo valsts budžeta līdzekļu izmantošana. Tāpat ir jāveicina iespēja personām, kas nekvalificējas mazturīgo personu statusam, saņemt juridisko palīdzību par pazeminātu maksu vai atlikto maksājumu. Kā viena no šādām iespējām ir veicināt tā saucamās juridiskās palīdzības pro bono sniegšanu advokātu vidu. Šobrīd tas tiek iedzīvināts, nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību Advokatūras dienu ietvaros. Šogad tās tiks organizētas laikposmā no 10. līdz 14.martam.
Mums ir jāmainās, lai varētu uzlabot lietu izskatīšanu tiesā. Tikai tās personas, kuras nepārtraukti seko kvalifikācijai, var profesionālāk arī palīdzēt civilprocesā. Tādēļ ir jādomā par to, kā palielināt tiesvedības "profesionalizāciju" (arī tiesnešu vidū), nevis tās "liberalizāciju"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
