Foto: LETA
Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka 19% aptaujāto zina, kāds ir NAP 2014.-2020.gadam mērķis, kas būtu ekonomikas izrāviens. Tiesa, nedaudz šaubos, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir lasījis NAP.

Drīzāk respondenti padomāja loģiski un atzīmēja ticamāko atbildi. Manuprāt, Latvijas ekonomikas izrāviens var īstenoties tikai tad, ja "izrāviens" izdodas pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem.

Piemēram, ja es dzīvoju ļoti mazapdzīvotā vietā, un man pieder frizētava, tad es lielākoties esmu atkarīgs no tā, kā iet maniem tuvākajiem "kaimiņiem". Ja viņiem iet labi - ir darbs, nav finansiālu satricinājumu, cenas pārāk strauji neceļas, tad es varu cerēt, ka viņi sāks apmeklēt frizieri divreiz biežāk, nekā ierasts. Tas nozīmē, ka mani ienākumi dubultojas - pieaug par 100%. Ir skaidrs, ka maniem kaimiņiem nebija nepieciešams 100% ienākumu pieaugums, lai es – viņu apkalpotājs - varētu sasniegt divreiz lielāku apgrozījuma pieaugumu.

Tikmēr, ja manā ciemā dzīvo 1000 iedzīvotāju un es esmu izdomājis kaut ko tik labu, ka katrs ir ar mieru šo "labumu" (preci vai pakalpojumu) no manis pirkt katru mēnesi par vienu latu, tad es sev esmu nodrošinājis ienākumus 1000 latu mēnesī, kas nemaz nav slikti. Jebkurā gadījumā, ja es pirms tam esmu bijis bezdarbnieks un tagad izdomājis kaut ko tādu, tad man tas ir milzīgs "izrāviens". Tagad 1000 cilvēku mēnesī dzīvo ar vienu latu mazāk, bet es varu dzīvot ar 1000 latiem vairāk. Lielāka meistarība būtu izdomāt kaut ko tādu, lai starp maniem klientiem būtu pēc iespējas vairāk ārvalstnieku (ne no mana ciemata). Tādā gadījumā sanāk tā, ka gan es, gan mana ciema iedzīvotāji dzīvo labāk, jo par produktu maksā ārzemnieki.

Tas ir galvenais iemesls, kādēļ tiek runāts par to, ka nepieciešams atbalstīt eksportu – Latvijai ir vajadzīgi eksportspējīgi uzņēmumi. Protams, valstij (tostarp ciematam) būtu jāatbalsta jaunie eksportspējīgie uzņēmumi! Priecē, ka iedzīvotāji to apzinās - par būtiskāko lietu, kas nepieciešama, lai sasniegtu ekonomikas izrāvienu, norādīts valsts atbalsts biznesa uzsākšanai un attīstībai (41%).

Tikmēr, izvērtējot aptaujāto minētās nozares, kurās Latvijā varētu tikt radīts unikāls pasaules mēroga produkts vai pakalpojums, uzskatu, ka bez tām mēs varam sevi parādīt pasaulei arī ar citām lietām – it īpaši tām, kurām nepieciešams intelektuālais ieguldījums. Domāju, savu vārdu vēl nav pateikuši dizaineri, arhitekti, modelētāji un citi radošie cilvēki, kuru radītā māksla krustojas ar biznesu. Uzskatu, ka arī zinātnieki strādā ļoti labi, bet pagaidām pieklibo ideju komercializācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!